Koncertzālei "Rīgas filharmonija" beidzot ir savs likums, taču nav skaidrības, vai ir nauda tās celšanai
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu par Nacionālās koncertzāles jeb "Rīgas filharmonijas" izveidi. Jaunā koncertzāle taps, pārbūvējot un paplašinot Rīgas Kongresu namu, un tai piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Tomēr joprojām jautājums – cik izmaksās koncertzāles būvniecība un kur tam rast finansējumu. Viens no izskanējušajiem scenārijiem – to celt par Rīgas domes aizņēmumu, ko valsts pakāpeniski atmaksās. Finanšu ministrijā norāda – valsts budžetā šobrīd līdzekļu nav, turklāt nav aplēstas arī ēkas nākotnes uzturēšanas izmaksas.
Kamēr Rīga turpat 40 gadu garumā tikai kala dažādus plānus par akustisko koncertzāli, reģionos uzbūvētas jau vairākas vietas mūzikas pasākumu norisei. Kongresa nama pārbūvei patlaban rit aktīvi projektēšanas darbi un galvaspilsēta jaunai koncertzālei ir tuvāk nekā jebkad agrāk.
Nodomu protokolu par Nacionālo akustisko koncertzāli pārbūvētā un paplašinātā Kongresu nama vietā 2022. gadā parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Divus gadus vēlāk starptautiska žūrija izvēlējās "Rīgas filharmonijas" metu konkursa uzvarētājus. Saskaņā ar arhitektu komandas (personu apvienības SIA "Mark arhitekti", SIA Mailītis A.I.I.M" un SIA "Labie koki" ) iecerēto – Filharmonijā būs trīs zāles. Galvenajā – pacels griestus, izveidos papildu skatītāju vietas. Akustiku veidos simfoniskās mūzikas koncertu atskaņošanai. "Rīgas filharmonijā" būs arī ērģeles. Pēc pārbūves tā kļūs par mājvietu Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, akadēmiskajam korim "Latvija", kas pēc apvienošanas sauksies "Rīgas filharmoniķi, kā arī Latvijas Radio bigbendam. Tik liela mēroga un sarežģītības kultūras būves Latvijas jaunāko laiku vēsturē nav tapušas.
"Ja es esmu nosirmojis, tad visvairāk no šī! 37 gadus mēs šo esam mēģinājuši risināt, un esam tikuši vairāk vai mazāk tālu. Bet tik tālu, cik šobrīd, mēs vēl neesam bijuši. Man par to ir milzīgs gandarījums. Tāpēc es paliku mazliet piesardzīgs, strādājot pie šī likuma , saņemot finanšu ministrijas priekšlikumu, kas ierobežo mūs mazliet manevra iespējās. Sasaistot to tik cieši ar ikgadējo budžetu."
1.aprīlī Saeima pieņēma likumu par Nacionālās koncertzāles izveidi. Tai noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Tas saistīts ar vairākiem praktiskiem risinājumiem – gan zemes gabala robežām, gan vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības prasību ievērošanu, jo ēku grib būvēt augstāku par 60 metriem. Likums regulē arī mūzikas nama finanšu jautājumu. "Rīgas filharmonijas" būvprojekta izstrādi finansē kultūras ministrija. Projektēšanas darbiem piešķirti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro. (3 511 209). Savukārt celtniecības izmaksas segs ēkas īpašniece – Rīgas dome, aizņemoties valsts kasē, bet valsts tai ieguldījumus pakāpeniski atmaksās. Būve ekspluatācijā būs jānodod ne vēlāk kā 4 gadu laikā no dienas, kad valdība būs pieņēmusi pozitīvu lēmumu, vērtējot attiecīgā perioda prioritātes un finansiālās iespējas. Citiem vārdiem, sākt celtniecību drīkstēs tikai tad, ja ir skaidrs, ka ir nauda tā pabeigšanai un to sasaistīs ar valsts budžeta plānošanu. Šo normu 3. lasījumam likumprojektā iekļāva finanšu ministrija.
"Šī priekšlikuma būtība bija sasaistīt pašu lēmumu – darīt, kopā ar reālu finansējumu tā izpildē. Lai mums neatkārtojas tie gadījumi, kādi ir bijuši ar šo te pāli Daugavā vai kaut ko citu, kad mēs uzsākam jaunu daļu darbību, bet beigās mēs neredzam kopskatā šo finansējumu, kā šo visu projektu pabeigt."
Nekā personīga: "Vai finanšu ministrijai koncertzāle ir prioritāte budžetā turpmākajiem četriem gadiem?"
Arvils Ašeradens: "Mana lielā prioritāte ir aizsardzība. Tā šobrīd ir alfa -omega. Mums ir jādabū šie te pieci procenti un papildu tas ir gandrīz 1,6 miljardi budžetā nākamajos 4 gados. Un tad, protams, visas nākamās lietas – veselība, izglītība. Protams, mēs Rīgas domei mēģinām arī palīdzēt ar viņas jautājumiem. Koncertzāle vēl īsti nav nonākusi finanšu ministrijas redzeslokā."
NP: "ES struktūrfondi vai citi finanšu avoti netiek apspriesti šobrīd?"
AA: "Attiecībā uz fondiem, es gribu teikt, ka to periods beidzas strauji. Virkne programmu jāpabeidz līdz augustam. Tā kā es neredzu nekādas iespējas no fondiem. Tik tiešām jāsēž un jāliek galvas kopā."
Pagaidām nav zināmas precīzas būvniecības izmaksas, jo līdz gada beigām būs pabeigta projekta izstrāde un Rīgas dome iesniegs kultūras ministrijai kontroltāmi. Taču amplitūda minēta no 60 miljoniem līdz 90 miljoniem eiro. Ministru prezidentes padomnieks, mūziķis Ints Dālderis, kurš darbojas šī projekta īstenošanas uzraudzības padomē, uzskata – inflācijas dēļ izmaksas vēl pieaugs.
Ints Dālderis: "Objekts sarežģīts. Pārbūve nav vienkārša. Kā minimums tie būtu pieci tūkstoši eiro kvadrātmetrā. Šobrīd telpu programmu kopējā platība – vairāk kā 20 tūkstoši kvadrātmetru. Matemātika ļoti vienkārši – tie būs vairāk kā 100 miljoni eiro manā izpratnē. Un arī zinot, kādas ir iespējas šobrīd uzņemties jaunas saistības gan pilsētai, gan valstij, tad, manuprāt, tā ambīcija ir jāmazina noteikti. "
NP: "Eiropas finansējumu jūs izslēdzat kategoriski jau šobrīd?"
ID: "Šobrīd nav plānots. Un es godīgi sakot neredzu, ka tas tā varētu būt.
Iespējams var runāt par kādiem publiskās privātās partnerības modeļiem. Bet es domāju, ka šajā gadījumā tas būs ļoti sarežģīti."
NP: "Mans jautājums, vai Rīga vēl var aizņemties šādu naudas summu?"
Edvards Ratnieks: "Ja Rīgai dod atsevišķu aizņēmuma iespēju, nevis gluži, kas konkurē ar mūsu un citu pašvaldību izglītības iestāžu projektiem, kas konkurētu ar drošības projektiem un varbūt ielu projektiem. Ja tas būtu atsevišķi, piemēram, kā tas ir ar Vanšu tiltu, tad mēs to varam darīt. Ja jau likumā ierakstīts, tad valsts pusē jādomā, kur tad ņemt to finansējumu."
"Tās manas lielākās bažas bija tādas, ka, pabeidzot projektēšanu un izsludinot iepirkumu būvniecībai, mēs redzēsim, ka summa ir tik liela, ka faktiski mēs atkal paliksim bez koncertzāles. Nu man kā mūziķim, tas liktos vissliktākais rezultāts. Manuprāt, finansējuma jautājums un tas ir tas, kas būtu tagad jāizdara un tad no tā attiecīgi arī jāskatās, kādā veidā projektēšanas darbus vai sadalām pa kārtām, sadalām secīgi no tā, cik mums šobrīd ir pieejams. "
23. aprīļa sēdē Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas uzraudzības padome uzdeva projektētājiem kopā ar nākotnes ēkas rezidentiem izstrādāt priekšlikumus darba telpu samazināšanai.
"Vai katra ieplānotā istabiņa šajā koncertzālē ir nepieciešama? Manuprāt,šajā brīdī projekta stadijā šādas sarunas ir iespējamas, tās ir loģiskas un mums nevajadzētu baidīties no tā, ka sākotnēji ir uzstādīts liels mērķis. Mums ir jāpielāgojas situācijai, kādas tad ir būvniecības izmaksas."
Tāpat arhitektiem mēneša laikā arī jāizstrādā iespējamie scenāriji, vai ir iespējams ēkas būvniecību sadalīt vairākās kārtās.
"Arī Dziesmu svētku estrādes būvniecība ir īstenota kārtās. Taču jautājums ir, vai tas ir tehniski iespējams, ļoti nepalielinot projekta kopējās izmaksas."
Nekā personīga: Vai pamatā ir jābūt lētāk un realizēt, vai kvalitatīvi un realizēt?
Vladimirs Ozoliņš: "Tā tomēr ir unikāla būve, mēs ceram, ka viņa būs kā magnēts, Bilbao (koncertzāle Spānijā- red.) efekts mums visiem ir labi zināms. Iespējams tieši labā akustika pievilinās un vairāk būs apmeklētāju."
Drīzumā plānots pieņemt Ministru kabineta noteikumus par finansējuma piešķīrumu 2.kategorijas patvertnes izveidei pie koncertzāles, kur patlaban atrodas pazemes autostāvvietas. Tur krīzes gadījumā glābiņu varētu rast 5 tūkstoš cilvēku. Pašvaldība aicina pasteigties ar noteikumu pieņemšanu, jo tā ir šī brīža apstākļiem svarīga vajadzība un arhitekti piekrituši izstrādāt projektu arī patvertnes daļai.
Projekta pasūtītājs Rīgas dome uzsver, ka atbilstoši līgumam ar arhitektiem, saskaņotajam būvprojektam jābūt pilnībā pabeigtam līdz šā gada 31. decembrim. Un šobrīd nekāda kavēšanas nenotiek.
"Šī apņemšanās nav mainījusies, mainoties mēriem un kultūras ministriem. Gan Rīgas pašvaldība, gan Kultūras ministrija šo redz kā ļoti svarīgu uzdevumu. Un, es domāju, mēs esam visi gatavi strādāt, lai atrastu risinājumu, jo šāda koncertzāle ir kas tāds, kas tiešām klasiskās mūzikas jomā, kur mēs esam, pasaules izcilnieki, tomēr nedaudz atstāj mūs iepakaļ. Tajā skaitā mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētām."
Saskaņā ar likumu, koncertzāles būvniecības kvalitāti, pārraudzīs būvniecības padome. Tāda vēl pagaidām nav izveidota.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
