Kas rūpēsies par pacientiem, kad pieredzējušās māsas dosies pensijā? Izgaismojas skaudra problēma
Slimnīcās viņas ir pirmās, kas pamana izmaiņas pacienta stāvoklī, un pēdējās, kas aiziet no palātas! Starptautiskajā māsu dienā mediķi atgādina – veselības aprūpes sistēmu neveido tikai zāles un modernas tehnoloģijas. To balsta cilvēki! Un viens no svarīgākajiem balstiem ir māsas. Taču Latvijā pieredzējušo māsu skaits samazinās, bet jaunu speciālistu piesaiste kļūst arvien grūtāka.
Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas jaunākā māsa Laura Rolanda Belte strādā diennakts maiņā.
Kā stāsta viņas mentore, nodaļas virsmāsa Diāna Grase, Lauras pirmie soļi slimnīcā aizsākās pērn vasarā: "Kā jaunākais palīgs, lai iepazītu darbu, un tālāk jau sevi labi parādīja un kļuva par jaunāko māsu."
Tas nebija gluži bērnības sapnis. To, ka māsas profesija ir ceļš, ar kuru jauniete vēlas saistīt savu dzīvi, Laura sapratusi vidusskolā: "Man ir jautāts daudzas reizes, kāpēc māsa un ne cita profesija? Bet nemāku atbildēt… Es vienkārši tā jūtu, ka tas ir mans."
Un tikai ar zināšanām te nepietiek. Esot vajadzīga izturība, ātra reakcija un spēja katru dienu būt līdzās cilvēkiem viņu smagākajos brīžos.
"Visgrūtākais emocionālais aspekts, kad nav viegli redzēt bērnus līdzīgā vecuma posmā, šādās situācijās. Visvieglākais, ļoti patīk ar zīdaiņiem strādāt, maziem bērniem. Man pie čipa grabulītis, kuru izmantoju. Es parasti atnāku pie bērniņiem, mēģinu nomierināt. Interesējas, kas tas ir," stāsta Laura.
Māsu klātbūtni slimnīcā nevar aizstāt ne tehnoloģijas, ne modernākā aparatūra Taču Latvijā šī profesija jau kādu laiku piedzīvo nopietnu izaicinājumu.
Praktizējošo māsu vidējais vecums jau pārsniedz 50 gadus, un vairāk nekā ceturtā daļa ir virs 60 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados veselības aprūpes sistēmai būs nepieciešams liels skaits jaunu speciālistu.
Jau šobrīd sistēma izjūt māsu trūkumu. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai četras medicīnas māsas, kamēr daudzviet Eiropā – divtik vairāk. Speciālisti prognozē, ka nākotnē bez šī ārstniecības personāla būs arvien grūtāk nodrošināt gan neatliekamo palīdzību, gan ikdienas pacientu aprūpi.
"Ļoti liela loma ir arī māsas profesijas prestiža celšanai. Stereotips, kas nāk no senākiem laikiem, , ka tā ir māsa vai māsiņa, bet nē! Māsai ir liela atbildība, liels zināšanu klāsts un viņa ir komandas līdere, lai vadītu aprūpi kā tādu," saka Diāna Grase.
Arvien biežāk runā arī par atalgojumu, darba slodzi un izdegšanu. Liela daļa šobrīd strādā vairākos darbos, bet jaunākajai paaudzei šāds darba ritms nav pieņemams. Turklāt ne visi jaunie speciālisti ir gatavi strādāt diennakts maiņas, kuras gadiem ilgi veselības aprūpē tika uzskatītas par normu.
LINDA CIT 24:55 Veselības aprūpes sistēmā šķēres ir no abām pusēm, jo cilvēki paliek vecāki, slimības vairāk. Pieprasījums pēc veselības aprūpes pieaugs. Ja domājam, ka mazāk bērnu, tad vajag mazāk bērnudārzu. Bet te saprotam, ka demogrāfija neietekmēs.
Mediķi uzsver, ja vēlamies drošu un pieejamu veselības aprūpi nākotnē, māsas ir profesija, kurā jāiegulda jau šodien.
"Pārmaiņas nevar būt bez naudas. Redzam, kad tuvojas budžets, pedagogi prasa naudu. Mums jāiet tas pats ceļš," pauž BKUS Aprūpes direktore Linda Frīdenberga.
Tikmēr Laura ir apņēmības pilna turpināt ne tikai darbu šajā jomā, bet arī mācības maģistratūrā. Vina smej, ka ar pacientiem, kuri nonāk slimnīcā, bieži vien viņai ir vien pāris gadu starpība, tāpēc ir kopīgas tēmas un intereses, ko pārrunāt.
"Ir vieglāk un foršāk strādāt. Bet ar mazākiem bērniem man jāskatās visas jaunākās multfilmas, lai arī ar viņiem varu parunāt," atklāj Laura.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
