Pēc zvejnieku iebildēm izstrādāts jauns jūras teritoriju aizsardzības plāns

Iepriekš izstrādātais aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāns šokēja daudzus piekrastes zvejniekus. Tie sacīja, ka tas ne tikai apgrūtinās to darbu, bet faktiski pieliks punktu šim arodam, jo ierobežojumi ir tik stingri, ka turpmāk vairs nebūs jēga zvejas laivu dzīt jūrā.

Lielākie zvejnieku iebildumi bija par plāna daļu, kas noteiktu, ka atsevišķās, taču gana plašās piekrastes zonās putnu ligzdošanas laikā, noteiktu sezonālo saimnieciskās darbības, tostarp zvejniecības liegumu. Tas ilgtu no 15. marta līdz 31. augustam – tātad, laikā, kas tīklu licējiem ir lielākais peļņas laiks. Piekrastes zvejnieks Andris no Ventspils puses aizvien atminas, cik neizprotams šis piedāvājums bijis.

"Tie liegumi bija no deguna izurķēti, bez pamatojuma, bez nekā – vienkārši izdomājām un gribam. Un tas attiecās uz kaitotājiem un burātājiem uz jebko. Arī onkuliņš ar gumijas laivu vairs nevarētu Saulkrastos iebraukt un savu asarīti pamakšķerēt – tas jau bija līdz tādai stadijai. Ok, zaļums, tas viss ir forši, daba ir forši, bet vai tiešām mums vajag tā, ka mēs lēkājam pa kokiem, bez biksēm un ar astēm?" vaicā piekrastes zvejnieks no Lūžņas Andris Strušus.

Zvejnieku un arī vairāku pašvaldību iebildes, toreiz tika sadzirdētas arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, kura plāna virzību apturēja un uzdeva to pārstrādāt. Tagad jaunā redakcija tapusi. Esot uzklausītas gan piejūras pašvaldības, gan sadzirdētas  zvejnieku bažas un  plāns, kas tagad likts galdā – nekādi neietekmēšot piekrastes zvejniecību.

"Sākumā mēs gājām ar versiju, kas bija saudzīga un labvēlīga tieši bioloģiskajai daudzveidībai, šai biotopu, putnu un nārsta vietu saglabāšanai. Bet, ņemot vērā sabiedrības iesaisti un visus komentārus, ko mēs saņēmām, mēs mīkstinājām šīs prasības. Mēs atsakāmies no idejas veidot šīs plašās sezonas lieguma zonas. Tātad, jaunie priekšlikumi nekādi neietekmēs piekrastes zvejniecību," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE REEF" vadītāja Ilze Sabule.

Vienlaikus jaunā redakcija arī nenozīmējot, ka par Baltiju jūras veselību tiek aizmirsts. "Lielākā daļa no biotopiem, ko mēs esam identificējuši, šajā plānā paliek, paliek arī liela daļa no nārsta vietām. Tā kā ir mīkstinātas prasības uz atsevišķiem saimnieciskās darbības veidiem, bet kopumā mēs centīsimies šo jūras vidi uzlabot," turpina Sabule.

"Šis beigās ir viens no tādiem, varētu teikt, ka kompromisa lēmumiem, kas ir panākts. Un tas ir veids, kā virzīties tālāk. Jo jebkurā gadījumā mums ir jāīsteno šīs Eiropas Savienības dabas aizsardzības prasības, kā dalībvalstij. Un otrs, mums ir jāsaglabā arī mūsu ekonomiskā darbība. Un šobrīd šis kompromiss tiek meklēts savā ziņā," pauž BIOR Zivju resursu un pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis.

Par to, ka šis ir kompromiss, kas teju pilnībā tos apmierina, saka arī Andris Cīrulis, kurš vada biedrību, kurā apvienojušies piekrastes zvejnieki no visas Latvijas. Viņš arī uzsver – šī senā aroda pratēju Latvijā ir palicis tik maz, ka vienkārši nav pieļaujams, ka tos ar kādiem stingriem ierobežojumiem no jūras padzen.

"Mēs gribam zvejot, dzīvot savu dzīvo, audzināt bērnu un mazbērnus. Bet mēs neiesim prom no jūras, jo mēs jau tā esam palikuši maz. Politika iepriekšējos gados ir bijusi nepareiza, viss tikai lielajiem, lielajām ostām, bet piekrastniekiem ir jābūt! Cilvēki zivi grib. Tā ir vērtība, kas saglabā reāli dzīvību piekrastē. To aizlaist nebūtībā? Es domāju, ka tie, kas nostājas pret piekrastes zvejniekiem, nostājas pret Latvijas valsti," norāda Cīrulis.

Piekrastes zvejniekiem gan esot iebildumi par vienu atjaunotā jūras aizsardzības plāna punktu, kas pieļauj ieviest īslaicīgus liegumus, ja kādā konkrētā teritorijā tiek konstatēta blīva putnu koncentrācija. Par to gan visas puses varēs diskutēt jau nākamnedēļ, kad Salacgrīvā, Engurē un Pāvilostā plānotas šī dokumentā klātienes sabiedriskās apspriedes.