ISW: Krievija rada informatīvos priekšnoteikumus iespējamam konfliktam Baltijā

Eksperti norāda, ka Kremlis arvien aktīvāk izmanto draudus, propagandu un militāro retoriku, lai ietekmētu NATO lēmumu pieņemšanu, šķeltu Ukrainas sabiedrotos un vienlaikus novērstu uzmanību no Krievijas pieaugošajām problēmām frontē Ukrainā.

Īpašu satraukumu ISW analītiķos radījuši Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) paziņojumi, kuros apgalvots, ka Ukraina gatavojot dronu triecienus Krievijai no Baltijas valstu teritorijas, īpaši no Latvijas. SVR apgalvoja, ka Ukrainas dronu operatori jau esot izvietoti Latvijas militārajās bāzēs, kā arī netieši draudēja ar iespējamiem triecieniem pa "lēmumu pieņemšanas centriem" Latvijā un Baltijas reģionā.

Latvijas amatpersonas šos apgalvojumus kategoriski noraidījušas, uzsverot, ka Latvija nav ļāvusi izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu uzbrukumiem Krievijai.

ISW uzskata, ka šādi paziņojumi nav nejauši. Pēc analītiķu domām, Kremlis regulāri izmanto SVR un citas Krievijas institūcijas, lai izplatītu nepamatotus un agresīvus naratīvus, kuru mērķis ir destabilizēt kaimiņvalstis un sagatavot informatīvo telpu iespējamai turpmākai eskalācijai.

Analītiķi norāda, ka Krievija jau ilgstoši cenšas radīt iespaidu, ka NATO, īpaši Baltijas valstis it kā tieši iesaistās karā pret Krieviju.

Vienlaikus Krievija organizē plašas un iepriekš neizziņotas stratēģiskās kodolmācības, kurās piedalās desmitiem tūkstošu karavīru, simtiem raķešu sistēmu, lidaparātu un zemūdeņu. ISW vērtējumā šīs mācības kalpo ne tikai militāriem mērķiem, bet arī kā psiholoģiska un politiska demonstrācija Rietumiem.

Krievijas amatpersonas paralēli atkārtojušas draudus NATO, brīdinot par iespējamu "tiešu sadursmi ar katastrofālām sekām".

Analītiķi uzsver, ka šāda agresīva retorika sakrīt ar sarežģīto situāciju pašai Krievijai frontē Ukrainā. Krievijas spēkiem nav izdevies sasniegt būtiskus panākumus 2026. gada ofensīvā, Ukrainas armija vairākos sektoros pārņēmusi taktisko iniciatīvu, bet Ukrainas tālas darbības triecieni arvien biežāk skar Krievijas militāro un enerģētikas infrastruktūru dziļi valsts teritorijā.

ISW arī norāda uz pieaugošajām Krievijas problēmām ar karavīru vervēšanu. Neraugoties uz ievērojami palielinātiem vienreizējiem bonusiem līguma karavīriem, vervēšanas tempi samazinās, kamēr zaudējumi frontē pieaug.

Krievija arvien aktīvāk izmanto alternatīvas vervēšanas metodes, tostarp ieslodzīto piesaisti, kredītu dzēšanu un citus labumus, lai dotos karā uz Ukrainu.

Papildu bažas rada arī ziņas par Ķīnas un Krievijas militārās sadarbības padziļināšanos. "Reuters", atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestiem, ziņoja, ka Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija 2025. gadā slepeni apmācījusi Krievijas karavīrus dronu operācijās un modernās kaujas taktikās.

ISW vērtējumā Krievija un tās sabiedrotie karu Ukrainā arvien vairāk izmanto kā platformu militārajai mācīšanai un jaunu tehnoloģiju pārbaudei reālos kaujas apstākļos.

Kopumā ISW secina, ka Krievija cenšas vienlaikus uzturēt spiedienu uz Ukrainu, iebiedēt NATO valstis un sagatavot informatīvos apstākļus iespējamām nākotnes provokācijām pret Baltijas reģionu.