"Šis algoritms nav kara apstākļiem. Šis ir algoritms droniem," Rīgas dome skaidro, ko darīt

Tiek uzsvērts, ka Rīgai tieša apdraudējuma šobrīd nav, taču potenciāls ir, un tāpēc ir svarīgi savlaicīgi gatavoties, lai cilvēki zinātu, kā rīkoties dažādos brīdinājuma posmos un kā pasargāt sevi un apkārtējos.

Algoritms ir strukturēts trīs lielos blokos, kas ietver gatavošanos, dzelteno brīdinājumu un oranžo brīdinājumu. Gatavošanās posmā tiek skaidrots, ka svarīgi saprast drošākās vietas, piemēram, telpas ar divām sienām starp cilvēku un ārpusi, kā arī vietas bez logiem vai ar minimālu stiklu, jo īpaši tiek uzsvērts stikla radītais risks triecienviļņa gadījumā.

Tāpat iedzīvotājiem ieteikts sagatavot nepieciešamās lietas, tostarp medikamentus, ūdeni, dokumentus, telefonu, lādētāju, bankas kartes un skaidru naudu, kā arī apzināt kaimiņus, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir grūtības pārvietoties. Tiek uzsvērts arī, ka bērniem jāizskaidro rīcība apdraudējuma gadījumā un jāizspēlē situācijas, lai viņi zinātu, kur doties un kā rīkoties, ja atrodas mājās vai ārpus tām.

❗️SAGATAVOJIES! ŠODIEN

Līdz šim mums šķita, ka Ukrainas karš mūs tiešā veidā neskar. Diemžēl situācija mainās. Dronu apdraudējumi arvien vairāk kļūst par mūsu ikdienu valstī, tāpēc kā pašvaldībai mums ir svarīgi, lai iedzīvotāji zinātu, kā tiem rīkoties gaisa apdraudējuma un… pic.twitter.com/1TjJah2hgy

— Edvards Ratnieks (@EdvardsRatnieks) May 22, 2026

Dzeltenā brīdinājuma posms tiek raksturots kā situācija, kurā droni vai citi apdraudējumi potenciāli tuvojas Rīgai, un šajā brīdī iedzīvotājiem ir jābūt uzmanīgiem un jāseko līdzi oficiālajiem paziņojumiem, tostarp šūnapraidei, kurā tiek norādīta konkrēta rīcība.

Šajā posmā nav nepieciešama paniska rīcība, piemēram, automātiska bēgšana vai gulšanās zemē, bet ir jāizvērtē situācija un jārīkojas saprātīgi, piemēram, ja ceļš līdz mājām ir īss, to var turpināt, bet, ja tas ir garš, var būt nepieciešams mainīt plānus un nedoties uz darbu vai mācībām.

Tiek arī skaidrots, ka bērni, kas atrodas skolās vai bērnudārzos, iespējams, ir drošāk nekā tad, ja vecāki viņus izņem apdraudējuma laikā, un šī iemesla dēļ vecākiem ir jāuzticas izglītības iestāžu noteiktajai kārtībai un jāizvairās no impulsīvas rīcības.

Oranžā brīdinājuma posms tiek raksturots kā brīdis, kad droni jau atrodas Rīgā vai tuvojas tai, un šajā situācijā cilvēkiem ir jāmeklē droša patvēruma vieta, ievērojot tā saukto divu sienu principu un izvairoties no logiem, balkoniem un lodžijām.

Tiek uzsvērts, ka stikla tuvums ir bīstams, jo triecienvilnis var radīt stikla lauskas, kas apdraud dzīvību, tāpēc drošāk ir atrasties telpās, kur nav logu vai kur cilvēks var atrasties tā, lai stikls nebūtu tiešā iedarbības zonā. Daudzdzīvokļu ēkās ieteikts doties zemākajos stāvos, piemēram, 1. stāvā, vai uz pagrabiem un puspagabaliem, kā arī kategoriski neizmantot liftus.

Oranžajā brīdī tiek uzsvērts, ka transportlīdzeklī esošiem cilvēkiem ir jāizvērtē situācija, un, ja iespējams, jāmeklē droša vieta, bet, ja nepieciešams izkāpt, tad jānoguļas ar seju uz leju, jāaizsedz galva un jāatrodas attālumā no transportlīdzekļa, jo pats auto var kļūt par bīstamu objektu.

Atklātā teritorijā ieteikts nekavējoties nogulties, aizsegt galvu un izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām, jo tās tiek uzskatītas par īpaši apdraudētām. Tiek arī norādīts, ka pēc iespējas jācenšas dot par sevi ziņu, ja tas ir iespējams, piemēram, ar zvanu vai citiem līdzekļiem, taču nedrīkst kustēt konstrukcijas vai radīt papildu riskus.

Algoritms paredz arī rīcību izglītības iestādēs un sabiedriskās vietās, kur bērniem apdraudējuma gadījumā ir jāpaliek skolā vai bērnudārzā, jo tās tiek uzskatītas par drošākām nekā došanās prom. Tiek uzsvērts, ka vecākiem jāievēro iestāžu noteiktā kārtība un nedrīkst radīt haosu, mēģinot izņemt bērnus, jo tas var palielināt risku.

Tāpat tiek minēts, ka līdzīgi principi attiecas uz koncertiem, teātriem un citām sabiedriskām vietām, kur jāievēro organizēta evakuācija un drošības norādījumi.

Tiek arī skaidrots, ka patvertņu sistēma Rīgā vēl tiek attīstīta, un šobrīd ir apzinātas aptuveni 146 patvertnes, īpaši skolās un bērnudārzos, taču tās vēl pilnībā nav izbūvētas. Kopumā šajās patvertnēs patvērumu varēs meklēt aptuveni 52 000 cilvēku. Kā arī jāatzīmē, ka zaļā zīme, kas simbolizē par patvertni simbolizē "potenciālu patvertni". Šajās vietās, lielākoties, var uzturēties īslaicīgi, nav ne kanalizācijas, ne ventilācijas.

Vienlaikus tiek minēts, ka daudzdzīvokļu mājām ir pieejama pašvaldības līdzfinansējuma programma, kurā Rīga nodrošina finansējumu 10 000 eiro apmērā ar nosacījumu, ka īpašnieki līdzfinansē tikpat, lai sakārtotu pagrabus un pielāgotu tos patveršanās vajadzībām. Tiek uzsvērts, ka uzņēmējiem vairāk nepieciešams informatīvs atbalsts, un pašvaldība strādā pie konsultāciju nodrošināšanas civilās aizsardzības jomā.

Algoritmiem jābūt vienotiem visā valstī, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpielāgojas atšķirīgiem noteikumiem dažādās pašvaldībās, un ka šai sistēmai jādarbojas koordinēti valsts līmenī, iesaistot atbildīgās institūcijas un nodrošinot skaidru rīcības kārtību visiem iedzīvotājiem.