Haoss Baltijas debesīs. Cik smagi "sit" droni mūsu debesīs?

Trīs Baltijas valstis — visas NATO dalībvalstis — ir bijušas vienas no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām un skaļākajām Krievijas kritiķēm.

Tagad tās pašas nonāk Ukrainas arvien efektīvākās tālas darbības dronu kampaņas pret Krievijas mērķiem Baltijas jūras tuvumā krustugunīs.

Lai gan dronu incidenti tiek ziņoti jau kopš 2024. gada, nesenais dronu novērojumu pieaugums ir pastiprinājis satraukumu un politisko spriedzi reģionā.

Pagājušajā nedēļā Rīgā sabruka valdība saistībā ar tās reakciju uz Ukrainas droniem, kas bija novirzījušies no kursa ceļā uz Krieviju un ielidojuši Latvijas teritorijā.

Otrdien NATO iznīcinātājs notrieca dronu virs Igaunijas.

Nākamajā dienā vēl viens drons ielidoja Lietuvas gaisa telpā, izraisot Viļņas lidostas slēgšanu, satiksmes apturēšanu pilsētā un galvaspilsētas iedzīvotāju nosūtīšanu uz patvertnēm, tostarp prezidentu un premjerministru.

Ceturtdien gan Lietuva, gan Latvija savā gaisa telpā konstatēja dronus, un NATO iznīcinātāji atkal tika pacelti gaisā.

Kijiva ir atvainojusies par iebrukumiem, vienlaikus vainojot Krieviju dronu novirzīšanā, traucējot to navigācijas signālus.

Savukārt Maskava apsūdzējusi Baltijas valstis par to, ka tās ļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu triecieniem Krievijas teritorijā — apgalvojumu, ko visas trīs valstis, kā arī Ukraina kategoriski noliedz.

Krievija turpinot "izplatīt nepatiesas apsūdzības, draudus un apzinātas provokācijas", ceturtdien paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrija.

"Būsim pilnīgi skaidri: Igaunija nav ļāvusi izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu uzbrukumiem Krievijai. Šie apgalvojumi ir nepatiesi, un Krievija to zina."

Līdzīgus paziņojumus izplatīja arī pārējo Baltijas valstu valdības, un tos atbalstīja Eiropas sabiedrotie.

Krievijas apgalvojumu "absurdums" būtu "smieklīgs", sacīja Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prēvo, ja vien Maskava "neapdraudētu drošību".

Arī Eiropas Komisijas prezidente Ursula von der Leiena bija nepārprotama: "Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu austrumu flangā."

Dronu avārijas Latvijas un Igaunijas austrumu reģionos, visticamāk, saistītas ar to, ka droni lido caur Krievijas ziemeļu teritorijām, lai uzbruktu Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, piemēram, naftas eksporta termināļiem, un pēc tam šķērso robežu, novirzoties no kursa vai tiekot novirzītiem elektroniskās karadarbības un signālu traucēšanas dēļ.

Divos gadījumos droni trāpīja tukšai naftas tvertnei Latvijā un elektrostacijas caurulei Igaunijā.

Triecienu precizitāte liecina, ka vismaz dažos gadījumos avāriju iemesls, iespējams, nebija Krievijas GPS signālu traucēšana, bet gan mākslīgā intelekta kļūda, kuras dēļ droni uzbruka objektiem, kas atgādināja to ieprogrammētos mērķus.

Arī dronu novērojumi Lietuvas teritorijā rada jautājumus. Lietuvai nav kopīgas robežas ar Krieviju, izņemot nelielo Kaļiņingradas eksklāvu, un jebkuriem Ukrainas droniem, kas sasniedz tās gaisa telpu no austrumiem, būtu jālido pāri Baltkrievijai.

Lietuvas Aizsardzības ministrija BBC apstiprināja, ka tieši Minska brīdinājusi Viļņu par droniem, kas trešdien tuvojās tās gaisa telpai, un ka objekts, kas izraisīja trauksmi, ticis uzskatīts par atlidojušu no Baltkrievijas teritorijas.

Nav skaidrs, kāpēc Baltkrievija brīdinātu kaimiņvalstis par tuvojošiem droniem, nevis pati tos notriektu. Tā arī apsūdzējusi lietuviešus par to, ka tie ļāvuši Ukrainas dronam pārlidot tās teritoriju un ielidot Baltkrievijas gaisa telpā.

Visām trim Baltijas valstīm nesenie dronu incidenti rada nopietnus drošības draudus, un to prezidenti ceturtdien vēlu vakarā izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot NATO sabiedrotos pašreizējo Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju pārveidot par "visaptverošu pretgaisa aizsardzības misiju".