Uz saturu

Glābēji cīnās ar laiku un nogruvumiem – katastrofas apmērs Nepālā kļūst arvien traģiskāks

Glābšanas operācija Nepālā turpinās jau sesto dienu, un ar katru dienu arvien skaidrāks kļūst katastrofas patiesais mērogs. Diemžēl ziņu aizvien nav arī par 33 Latvijas valstspiederīgajiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Katastrofā gājuši bojā jau vairāk nekā 950 cilvēki, bet vairāk nekā četri tūkstoši tiek meklēti. Bez vēsts pazudušo skaits ir dubultojis faktiski vienas dienas laikā.

Loks Bahadurs Paudels
Nepālas Ārlietu ministrijas pārstāvis

"Situācija uz vietas ir daudz sarežģītāka un postošāka, nekā spējam aptvert no dažādos medijos redzētā un dzirdētā. Vēlos arī uzsvērt, ka pat vārds "plūdi" nespēj pilnībā raksturot šajā smagajā laikā piedzīvotā patieso mērogu un realitāti."

Starp bezvēsts pazudušajiem aizvien ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie. Ķīnas iestādes līdz šim ir apstiprinājušas vien, ka viņi bija šķērsojuši vai plānoja šķērsot Gīrongas robežpunktu netālu no katastrofas epicentra, taču grupas pašreizējā atrašanās vieta nav zināma. Uz Katmandu, Nepālas galvaspilsētu, drīzumā dosies arī Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Par to raidījumā "900 sekundes" pavēstīja Konsulārā departamenta vadītāja Edīte Medne.

Edīte Medne
Konsulārā departamenta vadītāja

"Mūsu goda konsuls ar mums vakar sazinājās un informēja, ka diemžēl vakar glābšanas darbi nenoritēja pilnā apjomā dēļ ūdens līmeņa celšanās, bet tomēr noritēja. Un arī vēl gribēju teikt, ka šodien mēs finalizējam visas tehniskās procedūras, lai pavisam īsā laikā uz Katmandu dotos mūsu Konsulārā departamenta pārstāvis, kurš pārstāvēs mūs tur arī uz vietas."

Divdesmit pazudušo tuvinieki Latvijā jau ir nodevuši DNS paraugus, vēl pieci to plāno darīt, ziņo Ārlietu ministrija. Tie būs nepieciešami, lai varētu identificēt, iespējams, bojāgājušos. Daudzus, kurus izdodas atrast miruši, diemžēl atpazīt vairs nav iespējams.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Su Penčens
Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētnieks

"Mēs turpināsim uzraudzīt ledus un klinšu nogruvumu risku, jo kreisā krasta nogāzē joprojām atrodas daudz ledāja atlūzu. Bažas rada arī lejtecē esošo ledāju kušana un ūdens pieplūdums. Īpašu uzmanību pievērsīsim krasta nogāzes stabilitātei un iespējamiem jauniem dubļu nogruvumiem."

Glābēji šobrīd turpina arī mēģinājumus sasniegt vairākus simtus hidroelektrostaciju strādnieku, kuri, iespējams, iesprostoti dubļu aizbērtos tuneļos. Darbus arī šeit, tāpat kā kalnu ielejā, apgrūtina lietus, sagrautie ceļi un jaunu nogruvumu draudi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm