"Cerība zūd pēdējā…" Nepālā pazudušo tuvinieki tiekas lidostā, lai atbalstītu viens otru

Lidostā svētdienas vakarā nav ierastās steigas un gaidīšanas prieka. Pie C zonas pulcējas cilvēki, kurus šobrīd vieno cerība: kaut reizi vēl dzirdēt labas ziņas par saviem tuviniekiem.

Pie apģērba piesprausta balta lentīte. Klusa, bet skaidra zīme tam, ka viņi šajā neziņā nav vieni. Taču gaidīt ir ļoti grūti.

"Man ļoti būtiski, lai mana vīra māsa un viņas vīrs zina, ka bērni ir drošībā, ka viņas bērni ir drošībā. Un ir ārkārtīgi būtiski mums satikties vienam ar otru, apķerties, mums ir svarīgi veidot kontaktu vienam ar otru," saka Ieva Taranda.

Vija saka: "Cerība zūd pēdējā, bet ir ļoti grūti. Jūtu līdzi visiem tuviniekiem, cerēsim uz labāko, bet… diemžēl laikam tā cerība zūd ar katru stundu."

Savukārt Linda un Matīss norāda: "Mēs gaidām brīnumu un ticam, ka viņi atgriezīsies. Agnese un Raimonds."

Traģēdijas kopapjoms ir milzīgs. Kā liecina Latvijas Ārlietu ministrijas informācija, katastrofa ietekmējusi vismaz 90 000 cilvēku. Glābšanas darbos iesaistīti 15 000 cilvēku no Nepālas puses.

Lasi arī: Trīs Latvijas iedzīvotāji nav cietuši plūdos Nepālā, ziņo ministrija

Šobrīd bezvēsts pazudušo sarakstā ir 33 Latvijas valstspiederīgie. Visi tie, par kuru pazušanu tuvinieki ziņojuši Latvijas Konsulārajam departamentam.

"Lai nemulsinātu, šobrīd saucu Ķīna, Indija, Nepāla, bet saraksts ar 33 cilvēkiem.. visām valstīm iesniegts viens un tas pats, jo nezinām, kurā pusē cilvēki nonāks," saka ĀM Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne.

Daļu bojāgājušo ir izdevies identificēt, taču daudzu mirstīgās atliekas ir pārāk smagi cietušas, lai atpazīšana būtu iespējama. Tāpēc DNS šobrīd kļūst par vienu no svarīgākajiem pavedieniem, kas nākotnē var palīdzēt ģimenēm saņemt atbildi. Arī Latvijas valstspiederīgo pirmās pakāpes radiniekiem šobrīd ir iespēja brīvprātīgi nodot DNS paraugus Valsts policijā.

"Valsts policija uzsākusi noņemt DNS no tuviniekiem. Atsaucība liela, jau no paša rīta. No 8.00 uzsākts darbs. Visticamāk, būs sarežģījumi, būs problēmas, jo ne visi atrodas Latvijā, bet to atrisināsim," norāda Medne. Tikmēr ģimenes turpina gaidīt. Un lidostā viņi satikās ar vienu kopīgu sajūtu – neziņu, kas ar katru dienu kļūst arvien smagāka.

"Personīgi pazinu katru no viņiem. Bija kāds dzīves ceļš, kaut kur bijām tikušies, bet kad plānoju savu kārtējo braucienu – šis bija viens no tiem, kur man bija jābrauc, bet kādi apstākļi to nepieļāva. Es paliku," saka Dite.

"Šajās dienās mēs tik daudz piedzīvojam, ka absolūti vēlamies, lai mūs liek mierā. Gribam saņemt absolūtus faktus, gribam zināt taisnību, patiesību, lai mēs saprotam, kā mums dzīvot tālāk," bilst Ieva Taranda.

Un šovakar viņi aizies no lidostas, bet gaidīšana nebeigsies. Baltā lentīte paliks pie sirds, tāpat kā jautājumi, uz kuriem šobrīd vēl nav atbildes.