Prezidents slepenā sanāksmē politiķiem stāstījis par drošības apdraudējumiem
Valsts austrumos gandrīz katru dienu lido droni, līdz vēlēšanām palikušas 132 dienas, bet Andrim Kulbergam (AS) jau rīt jāiet pie prezidenta ar atbildi, vai viņš spēj izveidot valdību. Topošā koalīcija vienojusies par formulu – četras partijas, katrai četri amati un četri lielie darbi. Un jaunās valdības lielākais pārbaudījums būs nevis amatu sadale, bet naudas griešana pirms vēlēšanām.
Rīt pulksten 10 Valsts prezideta darba kārtībā ierakstīts, ka viņam paredzēta tikšanās ar Andri Kulbergu. Būs pagājušas Kulbergam dotās 10 dienas, kuru laikā bija jāmeģina izveidot jauno valdību.
No pirmajām stundām Saeimas kuluāros vairāku partiju politiķi bija skeptiski par Kulberga spējām 10 dienās izpildīt prezidenta doto uzdevumu. Arī no Apvienotā saraksta deputātiem izskanēja bažas, ka galvenokārt Jaunā Vienotība un ZZS sarunās piedalīsies, imitēs darbību, bet ar prieku noskatīsies, kā Kulbergs izgāžas.
NP: Kas ir tas sarēžģītais, kas plašai koalīcijai, valdību veidojot, būs jāpaliek malā pēc tā, kas ir noticis?
EJ: Es domāju, ka būs jāpamet malā daudziem cilvēkiem tāds iekšējs naids, kas vairāk aizmiglo acis, domājot par darbu. Tas ir galvenais. Protams, priekšvēlēšanu skurbumā vajadzētu tomēr atcerēties, padomāt vairāk par mūsu kopējo valsti.
Partijas tikušas līdz formulai 4x4x4. 4 partijas, kas gatavo deklarāciju, 4 amatu krēsli katram partnerim, 4 galvenie darāmie darbi: budžeta pārskatīšana jūnijā, drošības stiprināšana, drošas vēlēšanas, cīņa pret korupciju un karteļiem.
Visgrūtākais darbs būs dažus mēnešus pirms vēlēšanām mazināt izdevumus. Summas izskanējušas amplitūdā no 200 miljoniem līdz pat gandrīz miljardam. Bet arī citu darāmo darbu saraksts no dienas uz dienu palika aizvien garāks. Kā saka kuluāru sarunās minētais iespējamais finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS), priekšlikumu daudzums pa šo nedēļu ir sarakstīts nevis 4 mēnešiem, bet jau 12 gadiem.
MK: Kā vienmēr attiecībā uz deklarāciju ir ļoti gari. Jo visi grib visu, un, man šķiet, pēdējā laikā ir tapis tāds labs teiciens, ka Latvija ir plānu lielvalsts. Mums ir ļoti daudz plānu. Un deklarācija arī ir plāns, kurā visi grib sevi redzēt. No vienas lapas izauga divas. un no divi pēc tam astoņas.
NP: Pa šīm dažām dienām ir jau astoņas?
MK: Pēc šodienas droši vien jau būs astoņas.
Tā kā lietas virzās uz priekšu, es esmu mērķtiecīgs cilvēks, un es paredzu, ka partneri nepievils tāpēc, ka līdz šim tas ir konstruktīvs dialogs. Ievērojot katra partnera intereses, jo politiskiem spēkiem tas ir būtiski. Tāpēc es uzskatu, ka izpildīšu visus trīs prezidenta darba uzdevumus. Liekot viņam galdā… Varbūt vēl nebūs garantēti ar pildspalvu viss, tā kā viņš arī lūdza… Tas var būt. Es domāju par uzvārdiem un vārdiem, bet nozares un darāmie darbi būs salikti.
Ar vai bez Krauzes – tas valdības veidošanas sarunās bijis galvenais jautājums ZZS. Publisku melošanu pēc Latvijas Valsts mežos veiktās revīzijas rezultātu publiskošanas atlaistajam zemkopības ministram pārmeta ģenerālprokurors. Kolēģi no partijas gan nesteidzās no Krauzes norobežoties.
NP: Kas notiks ar Krauzes kungu, jo visi saka, ka tā ir jūsu iekšējā lieta?
VV: Nu, šobrīd mēs strādājam līdzšinējā formā. Krauzes kungs atgriežas Saeimā.
HR: Tur lai paši tiek savā starpā, kurš melo.
NP: Bet kā jums šķiet?
HR: Es nebiju klāt nevienā no procesuālās darbības momentiem. Izskanējušie viedokļi atšķiras, man ir versija. Bet labākais būtu iesaistītajām pusēm pazemināt to temperatūru.
NP: Ģenerālprokurors saka, ka viņš melo.
VV: Nu, es nevēlētos veicināt šo te politisko fonu, komentējot šo jautājumu. Es ļoti aicinātu visas puses darīt tos pienākumus, kas viņiem šajā brīdī uzticēti.
NP: Tad kurš melo – Krauze vai ģenerālprokurors?
VV: Vēlreiz – es ar saviem komentāriem neeskalēšu šo situāciju. Tas nav man jādara šajā brīdī. Šī politiskā eskalācija ir pilnīgi lieka.
Saeimā Nacionālās apvienības valdības veidotāju sarunu lokā parādījās gan ierindas biedrs Imants Parādnieks, gan arī agrākais Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Vai Gerhards varētu būt kāds no ministra amata kandidātiem, nebija iespējams uzzināt, jo Ilze Indriksone agrākajam ministram aizliedza runāt ar "Nekā personīga".
Dinamiski nedēļas laikā mainījies noskaņojums Jaunās vienotības rindās. Ja vēl nedēļas sākumā iekšienē bijuši mēginājumi uzstāt uz tehniskās valdības saglabāšanu un Siliņu kā premjeru, tad kādā partijas biedru sapulcē faktiski noticis apvērsums. Vairāki avoti apliecina, ka, pretēji Siliņas mudinājumam, visi pārējie sanāksmes dalībnieki nobalsojuši par iešanu Kulberga veidotajā valdībā. Un šobrīd biedru rindās sākušās diskusijas, kurš būs partijas premjera kandidāts vēlēšanās, jo Evika Siliņa šo pozīciju zaudējusi. Kaut gan iekšējo sanāksmju laikā vēl nesen uz to uzstājusi.
Izskan gan ārlietu ministres Baibas Bražes vārds, kura, visticamāk, saglabās ārlietu ministres amatu arī Andra Kulberga vadībā. Netiek izslēgta arī iespēja uzrunāt Valdi Dombrovski. Kā privātās sarunās min vairāki Jaunās vienotības biedri, viņš Eiropā pensijas naudu jau ir sapelnījis un varētu atļauties atgriezties Latvijā, lai risinātu kārtējo briestošo finanšu krīzi.
NP: Kad jūs spriedīsit, kas jums būs premjers uz vēlēšanām?
RK: Es tiešām nevarēšu pateikt pašlaik.
NP: Dombrovskim zvanīsiet?
RK: Es saprotu, jautājums ir interesants un svarīgs, bet mēģinām salikt darāmos darbus.
Mums partijā jānotiek, un sāk notikt arī valdē. Un pēc tam pēc valdes nepieciešama domes sēde. Un tad mēs varam iet ārā ar kandidātu.
Viņš ir cilvēks… Es kopā ar viņu arī esmu strādājis. Neko nevar teikt tādu. Zinošs, erudīts, tas labi arī, ka viņš menedžeris valdībā, pieredze viņam ir iekrāta. Labs kontakts Eiropas Savienības varas gaiteņos. Tie visi ir ļoti labi rādītāji.
Dombrovskis, visticamāk arī varētu, bet es neesmu pārliecināts, ka gribētu. Tāpēc, ka cilvēks ir iegājis pasaules apritē. Vai viņam tiešām ir jāiet atpakaļ uz šo līmeni, kas mums, protams, ir svarīgs… Bet vai viņš nāks glābt Vienotību, to lai viņi paši atbild.
Otrdien, kamēr Saeimā notika partiju sarunas, pāri Latgalei un Vidzemei lidoja drons. Pusi dienas Latvija sekoja, kā šūnapraides brīdinājumi sasniedz deviņus novadus.
"Nekā personīga" zināms, ka tās pašas dienas laikā Rīgas pilī notika publiski neizziņota Saeimas frakciju vadītāju tikšanās ar Valsts prezidentu. Tēmu loku sarunas dalībnieki precīzi neatklāj, bet Prezidents politiķus uzrunājis par drošības riskiem Latvijai. Vairāki deputāti apliecina, ka tas bijis arī kā papildus stimuls nevilcināties ar jaunās valdības veidošanu. Un Rīgas pilī runātais skāra ne tikai nekontrolētos dronu lidojumus un tiem sekojošo Krievijas propagandu. Starp riskiem minēti arī ASV prezidenta ilgtermiņa plāni samazināt amerikāņu armijas klātesamību Eiropā. Arī tas, ka Irānas kara dēļ būtiski kavējas ieroču sistēmu un munīciju iegādes līgumu izpilde, kas slēgti ar Baltijas valstīm. To, ka kavēšanās notiek, apstiprināja arī Kristofers Smits ASV valsts sekretāra vietnieka palīgs Eiropas un Eirāzijas jautājumos, kad viņš uz noklausīšanos bija uzaicināts ASV Pārstāvju palātā.
Pēdējos ziņojumos lasāms, ka vairāki ieroču kontrakti kavēsies, jo ir pārvirzīti Irānas kara vajadzībām. Vai tā ir patiesība un vai jums ir jaunākā informācija, kad šīs sistēmas tiks piegādātas?
Vairāka veida munīcijām ir kavēšanās, un mēs esam informējuši Igauniju un Lietuvu par šo.
Kas ir izdarīts, lai paātrinātu ieroču piegādes mūsu sabiedrotajiem, kas vēlas iegādāties ASV ieročus kā HIMARS, kas kavējas gadiem?
Dažās situācijās mēs esam informējuši savus partnerus Eiropā, ka konkrētas munīcijas, un parasti tā ir munīcija, piegādes kavējas galvenokārt dēļ notiekošā Persijas līcī. Kaut arī mēs ļoti smagi strādājam, lai šo munīciju ražošana atsāktos, cik vien ātri tas ir iespējams.
Pie prezidenta Rīgas pilī otrdien runāts arī par Krievijas un Baltkrievijas rīkotajām pirmajām kopīgajām kodolspēku mācībām, kas sākās pirmdien 18. maijā. Iespējams, sakritība, bet kopš tā laika katru dienu Baltijas valstis piedzīvojušas dronu incidentus. Mācību aizsegā iespējamas izlūkošanas un informācijas operacijas, provokācijas pie robežas.
Satversmes aizsardzības birojs šonedēļ ziņoja, ka Krievijas aktivitātes kļūst neparedzamākas un tas palielina riskus, ka šī valsts savās darbībās var pārrēķināties un radīt lielāku apdraudējumu. Politiķi Saeimā norāda, ka ukraiņu dronu triecieni Maskavai var izraisīt kādu histērisku Krievijas diktatora izpausmi. Īpaši tad, ja sabiedrībā pieaugs neapmierinātība pēc šādiem incidentiem. Un šo visu risku dēļ aizsardzības ministra postenis jaunajā valdībā būs viena no centrālajām pozīcijām.
NP: Vai Bergmanis būs aizsardzības ministrs?
RB: Es nezinu. Līdz šim frakcijā nav runāts par ne vienu posteni līdz šim.
Rīt Andrim Kulbergam jādodas pie prezidenta un jāatskaitās par izdarīto. Bet tik pat liela intriga kā jaunās valdības izveide parlamentā gaidāma 3. jūnijā. Mums zināms, ka Saeimā varētu ierasties Tibetas interešu aizstāvis Holivudas aktieris Ričards Gīrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
