Eksperimentā mēģina izzināt Stounhendžas būvniecības noslēpumu
Akmens laikmeta piemineklis Stounhendža Lielbritānijā joprojām ir viens no pasaulē lielākajiem vēstures noslēpumiem. Kā bez metāla instrumentiem un rakstības pirms tūkstošiem gadu bija iespējams uzbūvēt tik grandiozas konstrukcijas?
Lai rastu atbildes, arheologi un brīvprātīgie netālu no senā akmeņu apļa patlaban īsteno unikālu projektu. Izmantojot tikai koka un krama darbarīkus, viņi mērogā viens pret viens rekonstruē masīvu neolīta laikmeta zāli.
Kā tika pārvietoti milzīgie akmeņi un kādas ceremonijas šeit notika? Stounhendža zinātniekus nodarbina jau gadsimtiem. Interesanti, ka leģendārā pieminekļa konstrukcija pārsteidzoši precīzi atgādina sarežģītus galdniecības savienojumus, kas parasti raksturīgi koka arhitektūrai.
Lai izprastu seno kopienu celtniecības prasmes, arheologi uzsākuši vērienīgu eksperimentu. Divus kilometrus no Stounhendžas tiek būvēta septiņus metrus augsta neolīta laikmeta zāles kopija. Tā balstīta uz izrakumos atrasto ēkas pamatni, kas datēta ar laiku pirms četrarpus tūkstošiem gadu. Vairāk nekā simt brīvprātīgo deviņus mēnešus strādājuši, izmantojot tikai vēsturiski precīzas metodes un vietējos materiālus — krama cirvjus, koka karkasu, mālu un niedru jumtu. Projekta galvenais mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi bija akmens darbarīki un cik daudz darba prasīja šādu objektu būvniecība.
"Viens no šī projekta pamatjautājumiem ir – cik ilgu laiku neolīta periodā prasīja šādas ēkas uzcelšana un kādas vispār bija akmens instrumentu iespējas. Muzejos mēs pastāvīgi redzam pulētus akmens cirvjus aiz stikla vitrīnām, taču reālajā dzīvē tie tiek izmantoti ļoti reti. Šī bija unikāla iespēja ar darbarīku kopijām paveikt visus galdniecības darbus un fiksēt katru procesa detaļu."
Zinātnieki uzskata, ka šī senā celtne savulaik kalpojusi kā kopienas pulcēšanās, svētku vai rituālu vieta. Brīvprātīgie atzīst, ka krama instrumentu izmantošana likusi pilnībā mainīt tehniku, jo katram akmenim ir savs unikāls raksturs, atšķirībā no mūsdienu tērauda cirvjiem.
Miljonu mārciņu vērto projektu finansējis labdarības fonds, un plānots, ka jaunizveidotā neolīta laikmeta zāle apmeklētājiem durvis vērs jau šovasar. Vēlāk tā pārtaps par pastāvīgu dzīvās vēstures izglītības telpu, kurā skolu jaunieši varēs izmēģināt aizvēsturiskos amatus un gatavot ēdienu pie senā pavarda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
