Latvijā prostatas vēža pacientu skaits pieaug, bet finansējums ne – brīdina urologs

Ābele norādīja, ka situācija pagaidām vēl nav kritiska, taču risks esot ļoti reāls. "Šobrīd mēs runājam par riskiem, ka tāda situācija varētu iestāties. Mūsdienu analoģijā runājot – tas ir tāds oranžais brīdinājums," sacīja ārsts.

Pēc viņa teiktā, prostatas vēža pacientu skaits pēdējo 15 gadu laikā būtiski pieaudzis. Tas saistīts nevis ar strauju saslimstības kāpumu, bet tostarp ar efektīvāku ārstēšanu, kas ļauj pacientiem dzīvot ilgāk. "Katru gadu Latvijā diagnosticē apmēram 1200 jaunus prostatas vēža gadījumus. Taču ir pieaugusi ārstēšanas efektivitāte – pacienti dzīvo ilgāk, un tas ir labi," skaidroja Ābele.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts finansējums nav pielāgots reālajai situācijai. "Mēs esam nonākuši absurdā situācijā – tiek apstiprinātas jaunas indikācijas inovatīvajiem medikamentiem, kas ļauj ārstēt plašāku pacientu loku, bet finansējums tam netiek paredzēts," sacīja urologs.

Ārsts arī norādīja, ka agrīna diagnostika pati par sevi problēmu neatrisina, ja pacientiem nav pieejama ārstēšana. "Bieži runā, ka problēma ir novēlota diagnostika. Bet šeit agrīnā diagnostika notiek – vienkārši nav par ko ārstēt," viņš uzsvēra.

Pēc Ābeles teiktā, aptuveni trešdaļa prostatas vēža pacientu ir jaunāki par 65 gadiem, proti, cilvēki darbspējas vecumā. "Faktiski mums ir jāārstē tie vīrieši, kuri vēl strādā," viņš sacīja.

Ja valsts apmaksāts finansējums beidzas, pacientiem teorētiski ir iespēja terapiju turpināt par saviem līdzekļiem, taču ārsts uzsver – tas lielākajai daļai nav reāli iespējams. "Tas maksā ļoti dārgi, un tas nav paceļams no savas kabatas," sacīja Ābele.

Viņš esošo situāciju salīdzināja ar savulaik pieredzētajām bērnudārzu rindām. "Sanāk, ka diagnoze jānosaka gada sākumā, lai dabūtu medikamentus. Slikti tiem, kam diagnozi nosaka gada beigās, kad finansējums iet uz beigām," viņš piebilda.

Komentējot politiķu iesaisti problēmas risināšanā, Ābele atzina, ka interese par tēmu esot liela, taču bieži viss paliekot tikai runu līmenī. "Onkoloģija vienmēr ir prioritāte semināros un stratēģijās. Bet, kad nepieciešama reāla palīdzība, tās nav," sacīja ārsts.

Viņš uzsvēra, ka jautājums nav tikai par veselības ministru, bet par kopējo valsts attieksmi pret iedzīvotājiem. "Ārstiem ir jāārstē pacienti, bet lēmējinstitūcijām jāmeklē finansējums. Tikai kopā sadarbojoties mēs varam atrast risinājumu," pauda Ābele.

"Alianse vīriešu veselībai" vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām un politiķiem, aicinot pārskatīt prostatas vēža pacientu ārstēšanas finansēšanas modeli. Organizācija uzsver, ka budžetam būtu jāatbilst reālajam pacientu skaitam, nevis iepriekš noteiktiem finanšu griestiem.