Nodokļu parādi Latvijā – vairāk nekā 834 miljoni eiro
Viena no jaunās valdības ambīcijām ir revidēt valsts tēriņus. Taču viens no jautājumiem, kas budžeta sakarā arī ir būtisks, ir tas, cik efektīvi nodokļu nauda tiek iekasēta. Latvijā nodokļu parādu kopapjoms sasniedzis vairāk nekā 800 miljonus eiro. Daļa šo parādu ir reāli piedzenami, taču simtiem miljonu no šīs summas valstij visticamāk tā arī neizdosies atgūt. Kas slēpjas aiz šiem skaitļiem?
834 miljoni eiro, tik liels šobrīd ir Latvijas kopējais nodokļu parāds.
To veido gan uzņēmumu, gan privātpersonu nesamaksātie nodokļi.
- fiziskas personas – 256,31 miljoni;
- juridiskas personas – 578,15 miljoni.
Vairumā gadījumu parāda vecums pārsniedz gadu.
Kopumā lielāko daļu veido aktuālie parādi – vairāk nekā pusmiljards eiro.
Tiesa no vairāk nekā 500 miljoniem eiro, ko Valsts ieņēmumu dienests teorētiski vēl var piedzīt, gandrīz 300 miljoni tiek uzskatīti par praktiski neatgūstamiem. Iemesls ir vienkāršs: uzņēmumiem nav ne līdzekļu, ne īpašumu, no kuriem parādus atgūt. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa naudas valsts budžetā, iespējams, tā arī nekad nenonāks.
Valsts ieņēmumu dienests novērojis, ka uzņēmēju nodokļu parādi visbiežāk ir sekas finanšu grūtībām, nevis apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas.
"Kurās nozarēs veidojas tie lielākie parādi? Līdzīgi kā ar ieņēmumiem, lieli darījumi, nodokļu apjomi. Lielākās nozares ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, būvniecība, apstrādes rūpniecība."
Arvien biežāk uzņēmumi lūdz arī piešķirt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumus. Kopš gada sākuma to apjoms pieaudzis par 40 procentiem.
Un tas ir saistīts ar to, ka daudzi joprojām strādā sarežģītos apstākļos, piebilst uzņēmēju organizācijā.
"Jūtam, ka šobrīd nav nekas kritisks, bet ir spriedze. Ārvalstu investori pēdējā laikā jūtas vissliktāk. Noskaņojums nav labs. Karš, kas ir tepat blakus, ietekmē lēmumu pieņemšanu."
Izmaksas turpina pieaugt un attīstīties kļūst arvien grūtāk.
"Labākais, ko var darīt publiskais sektors, ir vienkāršot lietas. Jāļauj strādāt tiem uzņēmējiem, ja viņiem ir tāda vēlme. Ja ierēdniecība nekļūs draudzīgāka un ar mazāku birokrātiju, spriedze var pāraugt nevēlamos procesos."
Savukārt, runājot par fiziskām personām, to iespaidīgie parādi pārsvarā ir ilgstoši neatrisinātas situācijas ar ievērojamām summām.
"Tās summas tur ir lielas. Vienam ir 17 miljoni, kas ir milzīga summa. Cilvēks bija darbojies aiz tās baltās robežas. VID veica uzrēķinu, un tas bija milzīgs. Pēdējos trīs gados tik lielu uzrēķinu ne fiziskai, ne juridiskai personai nav. Mēs ticam, ka risku sistēma labi darbojas un tādus parādus vairs nevar izveidot." Santa Garanča, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore
Kā stāsta dienesta pārstāve, vēl 15 gadus atpakaļ nodokļu parāds Latvijā bijis pusotra miljarda apmērā, kas bija teju ceturtā daļa no budžeta ieņēmumiem, bet šobrīd tie esot vien no 5 līdz 7%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
