Viens no autovadītājiem, kurš regulāri pārvietojas no Saulkrastiem uz Rīgu, raidījumam Bez Tabu norāda, ka nobrūnējušās priedes pamanījis aptuveni 20 kilometru garā posmā. Turpretī Raimonds ikdienā pārvietojas pa tā saucamo Siguldas šoseju, kur arī vairāku kilometru lielā posmā ceļmalā esošās priedes nobrūnējušas.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes pasniedzēja norāda, ka brūnas priežu skujas lielceļu malā var pamanīt katru gadu. Skujkoku nobrūnēšana saistīta ar uz šosejas kaisītajiem sāļiem, kas nonāk arī ceļa malā. Sausajā šī gada pavasarī lietus nepaspēja noskalot sāli no skujām, tādēļ daudzās brūnās priedes īpaši pievērš garāmbraucēju uzmanību.
Solveiga Luguza
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pasniedzēja
Taustot priedes skuju, var just, ka pirksti tā nedaudz ķeras. Tas nozīmē, ka viss, kas ir gaisā, nosēžoties uz priedes skujām, tur labāk aizķeras. Tāpēc vajag spēcīgāku dušu, lai to visu noskalotu. Uztraukties nav nekādas jēgas. Līdzīgs process notiek katru gadu. Kamēr sālīsim ceļus, tas notiks. Sāls, pārējie maisījumi, ko izmantojam, lai sev nodrošinātu drošu braukšanu, nosēžas uz visiem dzīvajiem organismiem, tajā skaitā arī uz priedēm. Šis pavasaris bija ļoti sauss, lietus nenoskaloja šo sāli no skujām nost.
Latvijas valsts meži apsaimnieko lielu daļu gar šosejām esošos mežus un atklāj, ka apbrūnējušas priedes ir arī tālāk no autoceļiem, piemēram, jaunaudzēs. Tas saistīts gan ar bargo ziemu un spožu sauli, kas salā apdedzinājusi jūtīgākos kokus.
Edijs Leišavnieks
"Latvijas valsts meži" Meža aizsardzības daļas vadītājs
Mēs to varētu definēt arī kā temperatūru starpības šoku. Kokam sakņu sistēma ir auksta, iespējams, iesalusi, bet vainaga daļa saulē tiek karsēta, dedzināta. Šogad aina gar ceļiem ir izteiktāka nekā iepriekšējos gados, bet es teiktu, ka 70-80% no šiem kokiem atkopsies. Pēc būtības priede kā koks tāpat met skujas. Galvenais, lai centrālais pumpurs plaukst.
