Divi stāsti vienā dienā: balto stārķu ligzdā apēd mazuli, melno stārķu ligzdā izšķiļas pirmie cāļi

Tukuma balto stārķu Umas un Jumja ligzdā 25. maijā bija izšķīlušies jaunie putni, un šajā ligzdā ligzdošana katru gadu ir bijusi veiksmīga.

Savukārt Ogres novada melno stārķu ligzdā Meijai un Ogrim pirmie divi cāļi izšķīlās Bērnu aizsardzības dienā – 1. jūnijā; vēl divas olas stārķu pāris silda, bet šī ligzda iepriekš ne vienmēr bijusi veiksmīga.

Abas sugas parasti izdēj 3 – 5 baltas olas, un gan perēšanu, gan mazuļu aprūpi veic abi vecāki.

Baltie stārķi paši regulē savu populāciju – kā skaidro LDF ornitologs Jānis Ķuze: "Vājākie vai vēlāk izšķīlušies cāļi bieži vien neizdzīvo, un tas ir saistīts ar dabisko atlasi un barības pieejamību. Stārķi tos var izmest no ligzdas vai izmantot kā barības avotu."

Baltais stārķis (Ciconia ciconia) un melnais stārķis (Ciconia nigra) ir radniecīgas sugas, taču to dzīvesveidi ir ļoti atšķirīgi. Baltais stārķis Latvijā ir plaši sastopams ar stabilu populācijas vērtējumu, bet melnais stārķis kļūst arvien retāk sastopams. Balto stārķu Latvijā ir ap 13 000 pāru, melno tikai 85 – 140.

Baltais stārķis ir pielāgojies cilvēku veidotai videi, ligzdas būvējot uz māju un citu būvju jumtiem, elektrolīniju balstiem un kokiem, labi sadzīvojot ar cilvēku klātbūtni un izmantojot lauksaimniecības ainavas sniegtās iespējas.

Pretstatā baltajam stārķim – melnais ir kautrīgs meža iemītnieks, kas izvēlas vecus kokus klusos, neskartos mežos un ikdienā izvairās no cilvēku klātbūtnes. Arī barošanās paradumi Latvijā atšķiras – baltais stārķis labprāt barojas uz sauszemes, pārtiekot no dažādiem nelieliem dzīvniekiem, bet melnais stārķis ir atkarīgs no ūdeņiem, kur atrod galveno barību – zivis un vardes.

Lai  melnajam stārķim nepieciešama barošanās teritorija ar mazām un tīrām ūdenstecēm. Barības meklējumos tas spēj nolidot 20 kilometrus, bet, ja tuvumā trūkst piemērotu upīšu, tas var doties pat tālāk.

Viens  no melno stārķu sugas populācijas samazināšanās iemesliem ir ļoti zemā mazuļu izdzīvošana – tikai aptuveni 4% sasniedz pieauguša putna vecumu. Arī migrācija vairāk nekā 6000 km attālumā melnajiem stārķiem ir bīstama, tās laikā jāsastopas ar negatīvām pārmaiņām barošanās vietās, putni iet bojā sadursmēs ar elektrolīnijām un citiem šķēršļiem.

Jūnijs un jūlijs ir visintensīvākais periods stārķu dzīvē – mazuļu augšana, barošana un pirmie lidojumi. Gan baltie, gan melnie stārķi ligzdas parasti pamet jūlija beigās vai augusta sākumā, tāpēc šis ir īstais brīdis sekot līdzi tiešraidēm, kas ļauj redzēt dabas procesus tuvplānā un izprast atšķirības šo sugu dzīvesveidā.

Melno stārķu tiešraidei var sekot arī LDF "YouTube" kanālā, portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). Tāpat Dabasdati.lv forumā var sekot līdzi norisēm stārķu ligzdā.

LDF tiešraides nebūtu iespējamas bez ziedotāju atbalsta – ziedojumi nodrošina kameru uzturēšanu, datu pārraidi un jaunu tiešraižu izveidi. Ziedotāju pulkam iespējams pievienoties arī tagad vai LDF veikalā, kā arī ar "Mobilly" aplikācijas starpniecību.

Papildu stārķu ligzdām LDF šobrīd piedāvā vērot vairāk nekā 14 citas dabas tiešraides, kurās jau ir izšķīlušies – ūpji, jūras ērgļi, mazie ērgļi, vistu vanagi vai  šķiļas mazuļi – melnie stārķi, lauku piekūni.

Šogad, pateicoties "Sadales tīkla" atbalstam, ir pieejamas divas kameras, kuru tehniskā sistēma uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā, dodot iespēju vērot gan baltos stārķus, gan lauku piekūnus, gan dažādus šo ligzdu viesus.

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem portālā Dabasdati.lv un moderatoriem "YouTube" kanālā, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.