Austrālijā pastiprināti pēta kontinenta augsnes paraugus
Gadu tūkstošiem, lai sevi pabarotu, cilvēkiem ir bijis jānodarbojas ar lauksaimniecību. Augsne ir dzīvs organisms, kurā ierakstīta visa cilvēces vēsture. Tā uzskata Austrālijas zinātnieki. Lai to pierādītu un nonāktu pie arvien jauniem secinājumiem, Austrālijas Nacionālajā augsnes arhīvā jau gadsimtu garumā tiek vākti unikāli paraugi. Globālā mēslojuma krīzes laikā šis arhīvs ir kļuvis par neaizvietojamu instrumentu nākotnes prognozēšanai.
Šajās telpās glabājas simt tūkstoši augsnes paraugu. Tā ir Austrālijas Nacionālā augsnes arhīva kolekcija, kas rūpīgi apkopota viena gadsimta laikā.
Lai saprastu, kas slēpjas katrā burciņā, nepieciešams teju detektīva cienīgs darbs, pētot vēsturiskas kartes, lauka piezīmes un pat vecus videoarhīvus.
Zinātnieki uzsver, ka šis arhīvs ir kā dzīva laboratorija, kas ļauj redzēt, kā laika gaitā mainījusies vides veselība. Augsnē kā gadskārtās ir redzams viss: plastmasas parādīšanās, pesticīdi, herbicīdi un pat radiācijas nosēdumi no kodolieroču izmēģinājumiem.
"Augsne nav vienkārši dubļi. Augsne ir dzīva radība, turpretim dubļi ir miruši. Jau Čārlzs Dārvins savulaik saprata, ka augsnei piemīt milzīga biodaudzveidība. Tieši šeit sākas visa mūsu pārtikas sistēma. Tāpēc nākamreiz, kad ēdīsiet savu sviestmaizi, atcerieties – tā ir sākusies no augsnes."
Šobrīd valdības stratēģijas ietvaros tiek vākti vēl 30 tūkstoši jaunu paraugu. Tas palīdzēs izveidot precīzu ekspertīzi par valsts augsnes pašreizējo stāvokli, kas ir kritiski svarīgi globālā mēslojuma trūkuma laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
