Vaļu odiseja: rekordgarais ceļojums starp Austrāliju un Brazīliju mulsina pētniekus

"Tas ir ļoti rets notikums, taču tas ir patiesi brīnišķīgs pierādījums tam, cik plaši šie dzīvnieki ir izplatījušies," sacīja Filips Klephems, bijušais NOAA vaļu pētniecības programmas vadītājs, kurš nebija iesaistīts jauno atklājumu izpētē.

Kuprvaļi ir pazīstami ar to, ka tie pārvar lielus attālumus pa lielajiem okeāniem, ievērojot paredzamas kustības shēmas, parasti sekojot migrācijas ceļiem, ko tie apguvuši no savām mātēm. Siltākajos mēnešos tie barojas ar krilu un mazām zivīm, bet ziemā vairojas tropu ūdeņos.

Ir grūti izsekot to dzīvnieku kustības, kuri lielāko daļu dzīves pavada zem ūdens. Jaunajā pētījumā zinātnieki analizēja vairāk nekā 19 000 vaļu attēlu, kurus pēdējo četru desmitgažu laikā uzņēmušas pētniecības grupas un pilsoniskie zinātnieki.

Atklājums pilnībā apgriež kājām gaisā līdzšinējos uzskatus par vaļu populāciju nošķirtību, lai gan joprojām nav skaidrs, kas tieši milžus pamudināja uz tik tālu ceļu. Dati arī ir neatsverami laikā, kad klimata pārmaiņas maina šo vaļu ierastās barošanās vietas.

Atpazīšanas programmatūra palīdzēja identificēt vaļus, pamatojoties uz to astu krāsu rakstiem un robainajām malām. Pētnieki vairāku gadu garumā identificēja divus atšķirīgus vaļu vairošanās vietās Austrālijas austrumos un Brazīlijā, kas liecina, ka tie bija pārvietojušies no vienas vietas uz otru.

Viens valis nopeldēja nedaudz vairāk par 15 000 kilometru, pārspējot iepriekšējos rekordistus, tostarp kuprvaļu, kas peldēja no Kolumbijas uz Zanzibāru.

Secinājumi tika publicēti žurnālā "Royal Society Open Science".

Tā kā fotogrāfijās vaļi redzami tikai to ceļojuma sākumā un beigās, pētnieki nezina precīzu maršrutu, ko tie veica.

Vaļi parasti neceļo starp pārošanās vietām, tāpēc pagaidām nav skaidrs, kāpēc šie divi atsevišķi uzsāka savus ceļojumus. Iespējams, ka viņi kopīgās barošanās vietās satika citus vaļus un atdalījās, nevis atgriezās savās mājās, e-pastā norādīja pētījuma līdzautore Stefānija Steka no Klusā okeāna vaļu fonda.

"Tas, ka atradām nevis vienu, bet divus indivīdus, kuri ir pārvietojušies starp Austrāliju un Brazīliju, liek apšaubīt to, ko mēs domājām, ka zinām par to, cik patiesībā atšķirīgas ir šīs populācijas," teica Steka.

Šādas ceļojumu odisejas ir grūtākas zivīm Ziemeļu puslodē, kur milzīgie kontinenti apgrūtina pārvietošanos pāri okeāniem.

Zinātnieki norādīja, ka šis rekordgarais ceļojums liecina par to, cik tālu var aizceļot kuprvaļi. Šīs metodes var palīdzēt arī sekot līdzi šiem dzīvniekiem, jo klimata pārmaiņu dēļ okeāni kļūst siltāki, kas, iespējams, mainīs krila dzīvotnes un vietas, kur kuprvaļi dodas baroties un vairoties.