Koziols: "Mēs varējām ar kurpi dauzīt," lai nepieļautu krievu un baltkrievu atgriešanu hokeja turnīros
Baltkrievija un Krievija izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai viņu hokejisti atgrieztos augstākā līmeņa sacensībās, no kurām šo valstu izlases izmestas kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Baltkrievijai izdevies panākt, ka tās U-18 hokeja izlase nākamgad atgriezīsies pasaules čempionāta elitē. Tajā spēlēs arī Latvija. Arī Krievija izkārtojusi, ka Starptautiskā Hokeja federācija kļūst aizvien pielaidīgāka un pārskatīs tās pielaišanu sacensībām. Latvijas Hokeja federācija sola turnīros ar agrsorvalstu iesaisti piedalīties, bet pret Krieviju un Baltkrieviju nespēlēt. Tikmēr neviennozīmīgi vērtējami Latvijas Olimpiskās komitejas ieteikumi sportistiem, kas liek neaizrauties ar individuāliem protestiem un boikotiem, jo tas palīdzot okupantu propagandai.
Šonedēļ pie diktatora Aleksandra Lukašenko ieradās Minskā dzimušais un tur arī uzaugušais Dmitrijs Mazepins, ķīmikāliju milža "Uralchem" līdzīpašnieks, kura biznesa intereses saistītas arī ar Rīgas brīvostā strādājošo "Riga Fertilizer Terminal". Mazepins ir arī Krievijas Ūdens sporta veidu federācijas vadītājs. Baltkrievijas televīzijas sižetā viņš kopā ar diktatoru apspriež abu valstu sportistu atgriešanu starptautiskajās sacensībās.
Bagātam cilvēkam jāstrādā savas dzimtenes labā. Tāpēc mēs gribētu izteikt mūsu premjera piedāvājumu padomāt par iespējamu sadarbību.
Starptautiskā Hokeja federācija janvārī Krievijas un Baltkrievijas izlases atstāja ārpus nākamās sezonas čempionātiem visos līmeņos. Baltkrievija lēmumu pārsūdzēja. Disciplinārlietu padome, kas ir federācijas iekšēja ekspertu grupa, par kuras sastāvu nezina pat augstākie sporta funkcionāri, prasīja visu turnīru (U-18, U-20, kungu un dāmu) rīkotāju drošības izvērtējumu. ASV, kas organizēs U-18 čempionātu, atrakstīja, ka šķēršļus Baltkrievijas izlases dalībai nesaskata. Viesturs Koziols, kurš ir starptautiskās federācijas padomes loceklis no Latvijas, ka citādu lēmumu pieņemt nebija iespējams.
Komisija, pamatojoties uz šīm vēstulēm, pieņēma lēmumu nekavējoties reintegrēt Baltkrievijas sportistus U-18 un sieviešu divīzijās. Nekavējoties. Mums ir iespēja par šo lēmumu cīnīties "CAS" (The Court of Arbitration for Sport). Skaidrs, ka mēs pēc šāda lēmuma vismaz komisijas "CAS" zaudēsim lēmumu. Ir pilnīgi skaidrs, ja mūsu komisija pateikusi, ka jums ir lēmumus jāpārskata un tūlīt jāintegrē. Mēs tikai iztērēsim naudu juristiem un to, "CAS" izskatīs nedēļas laikā, un tik un tā mēs zaudēsim "CAS". Mēs kā padome un pakļāvāmies mūsu pašu disciplinārai komisijai.
Latvijas un Baltkrievijas juniori spēlēs dažādās grupās. Mums pretī būs Zviedrija, ASV, Dānija un Norvēģija, Baltkrievijai – Slovākija, Čehija, Kanāda un Somija. Taču turnīra gaitā abas izlases vēl var satikties, piemēram, spēlējot par zeltu. Kopumā Baltkrievijai atļauta atgriešanās trīs turnīros – sieviešu izlasei, meiteņu U-18 un puišu U-18 izlasei.
Attiecīgi mēs kā hokeja izlase šobrīd plānojam šajā turnīrā piedalīties. Ņemot vērā gan faktu, ka šajos desmit mēnešos daudz kas var pamainīties uz vienu vai otru pusi. Gan lokāli, gan starptautiski. Bet, kā mēs iepriekš esam minējuši, un es domāju, ka šeit pat neprasās gara diskusija, šobrīd likums aizliedz spēlēt pret nacionālajām izlasēm no Krievijas un Baltkrievijas un mēs pavisam noteikti to plānojam ievērot.
Ja Latvija pret Baltkrieviju laukumā neies, spēli zaudēs tehniski. Hokejā tas nozīmē 0:5 un punktus baltkrieviem. Taču atteikšanās no visa turnīra federācijai var nozīmēt mazākus maksājumus no starptautiskās organizācijas. Latvijas U-18 izlase spēlē pasaules elitē, un tāpēc nevarot rīkoties kā Lietuvas U-18 hokejistes, kas no sava turnīra atteicās pavisam. Jo lietuvietes atrodas zemākā divīzijā.
Mums jārēķinās ar to, ka mūsu nespēlēšana vai atteikšanās piedalīties turnīrā mūs pavisam noteikti pakļautu kādām sankcijām vai reitinga kritumam. Kas tālākā nākotnē, nemaz nerunājot par to, ka tas būtu ļoti liels drauds sporta veida un jauniešu attīstībai un viņu nākotnei, bet pavisam noteikti atsauktos arī finansiāli.
Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības līgumos ar federācijām noteikts, ka valsts budžeta līdzekļus nedrīkst tērēt sacensībās, kur piedalās Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Tas nozīmē – uz šādiem turnīriem komanda var braukt, bet ne par valsts naudu. Savukārt Saeima šobrīd gatavo jaunu sporta likumu, kur var tikt pieņemtas vēl papildu normas, kas regulēs attiecības ar agresorvalsts pārstāvjiem.
Visiem ir skaidrs, ka kopējā mūsu valsts nostāja, ka maksimāli darīt visu, lai krievu un baltkrievu neatgrieztos sporta sacensībās. Bet, ņemot vērā to, ka mēs esam viena valsts. Īstenībā Eiropā mēs esam vienīgie, kam arī likuma līmenī noteikts aizliegums piedalīties komandas spēlēs ar krieviem, baltkrieviem. Mēs varam izdarīt tik, cik mēs varam izdarīt pasaules mērogā.
Krievija rīkojas tāpat kā baltkrievi. Janvārī Starptautiskā federācija viņus nepielaida pie neviena no turnīriem, bet tā pati Disciplinārlietu padome lēmumu atcēla. Krievijas sporta ministrs to pasniedza kā Maskavas uzvaru. Federācija gan apgalvo, ka Krievija turnīros automātiski neatgriežas, jo katrs gadījums tikšot vēl vērtēts atsevišķi.
Koziols saka: "Galvenais iemesls un faktors, ko es arī redzu uz sevi, ir milzīgs lobijs no Krievijas un Baltkrievijas arī. Milzīgs. Milzīgs lobijs, kurā tiek iesaistītas valstis, ar kurām viņi redz, ka viņi var sarunāt, "sadīlot". Un es domāju, tas ir galvenais stāsts. Galvenais iemesls, jo es redzu pie sevis, kas ar mani runā, kā ar mani runā, kādi man žurnālisti zvana. [Jautājums: Kā tas notiek?] Aizkulisēs runā, prasa – atjaunosim. Man bija kongress. Sēdēja Krievijas Federācijas pārstāvji pie galda. Ne hokeja, citā sporta veidā, kāpēc mēs hokejā neļaujam to pašu darīt? (…) Milzīgs lobijs, pret kuru mums jācīnās."
Pirms dažiem mēnešiem "Nekā personīga" stāstīja, kā Latvijas un Ukrainas skeletonisti Insbrukā protestēja pret Krievijas sportistu atgriešanos sacensībās. Austrieši akciju mēģināja apturēt, iesaistīja policiju. Olimpiskajās spēlēs ukraiņu skeletonistu Vladislavu Heraskeviču izslēdza no starta sacensībās par apgleznoto ķiveri, uz kuras bija okupantu nogalināto Ukrainas sportistu portreti. Toreiz daudzi Latvijā uzdeva jautājumu, vai Latvijas sporta funkcionāri starptautiski pietiekami izmantoja savus amatus, lai skaļi pateiktu, ka mums tas nav pieņemami. Lēmums par krievu hokejistiem tika pieņemts tieši laikā, kad notika pasaules čempionāts.
[Jautājums: Nebija doma, ka mēs varētu kaut ko līdzīgu?] Jūs jau iepriekš minējāt, ka mūsu darbības nav nesušas rezultātu. Tad mēs varam paraudzīties, vai citas darbības šādu rezultātu nesušas. Mēs jebkurā gadījumā savu pozīciju ieturam, spēlēt ne pret krievu, ne baltkrievu komandām netaisāmies un atbalstīt šādu lēmumu arī netaisāmies. Tik daudz, cik mēs varam izdarīt un jāsaka, ka ne vienmēr iziet ielās ar plakātu ir labākais un gudrākais risinājums. Ir arī citi veidi, kā pie šiem jautājumiem strādāt.
"Nekā personīga": Nebija mums iespējams skaļāk protestēt? Kalvītis uzvelk Ukrainas kreklu un iziet uz ledus vai līdzīgi…
Kalvītis: Saprotiet, mēs esam vienas organizācijas vieni biedri. Nu, tas nav tā… Ja vairākums nostājas pozīcijā, tas jau ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. Es neredzu, ka mēs varētu ietekmēt lēmumu attiecībā uz baltkrieviem.
"Nekā personīga": Nu, skaļi pateikt pasaulei, ka esam citās domās.
Kalvītis: To jau mēs visu laiku esam pauduši. Es to visu laiku saku vadībai. Un viņi zina, ka esam citās domās.
"Nekā personīga": Bet šis čempionāts nebija platforma, kur Koziols vai Kalvītis būtu varējuši izmantot publiski visas šīs plašās auditorijas priekšā, sporta fanu priekšā. Izdomāt veidu, kā…
Koziols: Tā tāda maza demagoģija no masu mediju puses, jo, manuprāt, svarīgs ir rezultāts, ko mēģina panākt. Mēs varējām tur plakātus zīmēt, varējām tur ar kurpi…
"Nekā personīga": Skeletonisti to darīja.
Koziols: Ko viņi panākuši? Mēs varējām ar kurpi dauzīt. Mēs varējām daudz ko darīt, bet es domāju, ka svarīgāk ir rezultāts, ko mēs gribam panākt. Tas, manuprāt, ir daudz svarīgāks. Un taisīt kaut kādus demaršus un taisīt plakātus, zīmēt, atkāpšanās vai ko tādu, manuprāt, tas to mērķi nekādā veidā netuvina. Man tā liekas.
Piektdien Latvijas Olimpiskā komiteja izplatīja īpašas vadlīnijas, kas būs jāņem vērā mūsu sportistiem un sporta federācijām. Tur minētais nemudina sportistus aktīvi izteikt protestus. Tieši otrādi – uzsvērts, ka pasīva pašizolācija jeb boikoti bieži vien kalpo agresorvalstu interesēm. Jaunnedēļ LOK vadība tiksies ar Ukrainas olimpisko komiteju, lai runātu arī par agresoru pielaišanu hokeja mačos.
Apzinoties pastāvošos izaicinājumus, LOK pilnveido līdzšinējo pieeju. Vadlīnijās ir skaidri uzsvērts, ka pasīva pašizolācija jeb boikoti bieži vien de facto kalpo agresorvalstu interesēm un liedz mūsu atlētiem konkurēt starptautiskajās sacensībās un turnīros. Tāpēc jaunā sistēma ir vērsta uz proaktīvu un pragmatisku rīcībpolitiku, lai maksimāli atbalstītu Latvijas sportistus un palīdzētu viņiem droši orientēties sarežģītajās situācijās starptautiskajā arēnā, cīnoties par augstākajiem sasniegumiem un vienlaikus nodrošinot stingru agresorvalstu pārstāvju "neitralitātes" kritēriju uzraudzību.
Pirmkārt un galvenokārt – mēģinām saskaņot savu pozīciju ar mūsu kolēģiem Ukrainā. Šobrīd plānots, ka dalības ietvaros Eiropas Olimpisko komiteju ģenerālajā asamblejā notiks tikšanās ar Ukrainas komitejas prezidentu. Tajā piedalīsies Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents. Domāju, ka es būšu klāt. Cita starpā vienosimies arī par kopīgo stratēģiju un taktiku jautājumā tieši par šo konkrēto gadījumu.
Vaicāts, kāpēc Starptautiskā hokeja federācija tā dara, Šteinbergs atbild: "Jāvērtē: viņiem ir dažādi viedokļi, aspekti. Visticamāk, finansiālais jautājums. Arī Starptautiskā federācija ir diezgan svarīga. Krievija, tas ir sponsori, tas ir tirgus un tā tālāk."
Mums ir pateikts arī sadarbības līgumos starp ministriju un federācijām ir stingri noteikts, ka valsts budžeta līdzekļus nevar tērēt sacensībās, kurās piedalās Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Bet tā jau arī ir federāciju izķeršana – braukt vai nebraukt uz sacensībām, vai izmantot sacensības kā platformu. 32:39 Braukt uz sacensībām un neiziet uz spēli, ja viņam tas nedraud ar diskvalifikāciju vai ar kaut kādām sankcijām.
Savukārt IZM valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinskis norāda: "Mums kā par sporta nozari atbildīgajiem mērķis ir, lai sports neapstātos, lai sports notiktu. Un šī situācija, ka starptautiskās organizācijas pieņem lēmumus par ierobežojumu atcelšanu – tā jau notiek kādu laiku un neizbēgami turpināsies. Līdz ar to mums ir svarīgi neierobežot vēl vairāk mūsu sporta organizācijas nekā to ierobežo šī brīža likumdošana.
Neformālās sarunās sporta funkcionāri piekrīt, ka notiekošais hokeja un cita sporta veidu starptautiskajās organizācijās atklāti parāda samērā vājo Eiropas spēju vienoties un kopīgi aizstāvēt savu nostāju pret agresorvalstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
