Buceniece: Algas aug lēnāk, un cenu kāpums turpina mazināt pirktspēju

"Algas turpina augt, taču pieauguma temps vairs nav tāds kā iepriekš. Laikā, kad cenas pieaug straujāk, tas, ko mēs varam atļauties, aug lēnāk nekā iepriekš," uzsvēra ekonomiste.

Lai gan uzņēmēji joprojām sūdzas par darbaspēka trūkumu, algu pieauguma iespējas kļūst arvien ierobežotākas. Pēc Bucenieces teiktā, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug lēni, īpaši eksporta tirgos, kur saasinās konkurence.

"Uzņēmumiem arvien grūtāk paliek celt algas. Ieņēmumu kāpums netiek līdzi izmaksu kāpumam, un šādos apstākļos algas vairs nevar palielināt tik strauji kā iepriekš," sacīja ekonomiste.

Viņa norādīja, ka darbaspēka trūkumu joprojām veicina strukturāli faktori, tostarp prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām. "Arvien biežāk uzņēmumiem ir jābalansē starp vēlmi piesaistīt jaunus darbiniekus un to, cik daudz viņi reāli var atļauties algas paaugstināt."

Kredītņēmējiem jārēķinās ar procentu likmju kāpumu

Ekonomiste prognozē, ka tuvākajā laikā pieaugs arī procentu likmes. Pamata scenārijā tās varētu pieaugt par 0,5 procentpunktiem, bet nelabvēlīgāku enerģijas cenu attīstības scenārijā kāpums varētu sasniegt pat 1,25 procentpunktus.

"Pie labvēlīga scenārija nākamā gada laikā procentu likmes jau varētu samazināties. Taču, ja enerģijas cenu spiediens saglabāsies ilgāk, likmju kāpums varētu būt ievērojami straujāks," skaidroja Buceniece. Viņa atzina, ka tas īpaši ietekmēs mājsaimniecības ar lieliem kredītsaistību apjomiem.

Neapliekamā minimuma palielinājuma efekts ir neliels

Šā gada sākumā neapliekamais minimums tika palielināts no 510 līdz 550 eiro, tomēr ekonomiste uzskata, ka tā ietekme uz iedzīvotāju maciņiem ir samērā neliela. "Ja mēs paņemam vidējo bruto algu 1831 eiro apmērā, tad neapliekamā minimuma palielināšana par 40 eiro maciņā atspoguļojas aptuveni 10 eiro apmērā. Tas būtiski pirktspēju neuzlabo."

Izaugsmes prognozes kļūst piesardzīgākas

Buceniece atzina, ka ekonomikas izaugsmes prognozes ir pasliktinātas, ņemot vērā pieaugošās enerģijas cenas un ģeopolitisko nenoteiktību."Mēs esam pasliktinājuši izaugsmes prognozes. Būtu diezgan jocīgi šajos apstākļos to nedarīt." Tomēr viņa uzsvēra, ka līdz šim gan Latvijas, gan Eiropas ekonomika kopumā bija uz atveseļošanās ceļa. "Atveseļošanās vilciens šobrīd ir mazliet apturēts šīs krīzes dēļ, un sliktākajā gadījumā tas varētu tikt arī pilnībā apstādināts."

Lai gan pārtikas ražošana Latvijā gada pirmajos četros mēnešos pieaugusi par 5,4%, tas automātiski nenozīmē lielāku vietējās produkcijas īpatsvaru vai zemākas cenas veikalos. "Pēdējo desmit gadu laikā attīstība lielā mērā notikusi uz eksporta rēķina, tāpēc ražošanas apjoma pieaugums pats par sevi nenozīmē lielāku vietējās produkcijas pieejamību."

Ekonomiste uzsvēra, ka cenu attīstību vairāk nosaka izmaksas, nevis saražotais apjoms. "Ražošanas apjoma pieaugums pats par sevi nenodrošina cenu kritumu. Šobrīd sarežģīta situācija ir izmaksu pusē – pieaug minerālmēslu, degvielas un enerģijas cenas, kas ar laiku atspoguļosies arī pārtikas cenās."