Zemkopības ministrs: Mums jāstrādā tā, lai sistēma būtu sakārtota un lauksaimnieks varētu strādāt
Zemkopības nozare, valsts uzņēmumu pārvaldība un uzticēšanās valsts institūcijām – šie bija galvenie temati, par kuriem raidījumā "900 sekundes" runāja zemkopības ministrs Uldis Augulis. Intervijā viņš komentēja gan Valsts kontroles secinājumus par valsts pārvaldes un uzņēmumu darbību, gan plašākus jautājumus par lauksaimniecības politiku, Eiropas Savienības finansējumu un nozares nākotnes izaicinājumiem.
Zemkopības ministrs uzsvēra, ka, neraugoties uz atklātajiem pārmetumiem un atsevišķiem tiesībsargājošo iestāžu procesiem, valsts pārvaldē iesāktie darbi nav jāpārtrauc, bet gan jāuzlabo to kvalitāte un caurspīdīgums.
"Tas mans uzdevums ir tomēr strādāt cilvēku labā, lauksaimnieku labā un rūpēties par to, lai sistēma strādā," sacīja Augulis, norādot, ka politikas mērķim jābūt praktiskiem rezultātiem, nevis procesu apstādināšanai.
Runājot par Valsts kontroles secinājumiem un iespējamiem kriminālprocesiem, ministrs atzina, ka situācija ir jāizvērtē rūpīgi, taču tā nedrīkst paralizēt lēmumu pieņemšanu un reformu turpināšanu. "Tas nav iemesls, lai mēs to neturpinātu," viņš uzsvēra, piebilstot, ka būtiskākais šobrīd ir sakārtot valsts pārvaldību un uzlabot tās efektivitāti. "Tas, kas šobrīd ir, ir jāsakārto. Visa pārvaldība," norādīja ministrs, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešama skaidra atbildība un uzraudzība valsts institūcijās un uzņēmumos.
Intervijā tika apspriesta arī valsts uzņēmumu, tostarp valsts mežu, pārvaldība un finanšu plānošana. Augulis pauda viedokli, ka lēmumu pieņemšanā jāizmanto piesardzīgāka pieeja, lai izvairītos no pārlieku optimistiskām prognozēm. "Manuprāt, labāk pieturēties pie konservatīvām prognozēm," viņš sacīja, uzsverot, ka pārlieku optimistiska plānošana var radīt problēmas budžetā un uzņēmumu darbībā.
Viena no ministra paustajām idejām bija nepieciešamība samazināt administratīvo slogu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, īpaši pārbaužu skaitu."Nav jāstaigā 15 reizes uz vienu un to pašu lietu, ja viss ir kārtībā," viņš sacīja, uzsverot, ka kontrolei jābūt mērķētai, nevis formālai.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā kontrolei jābūt stingrai, īpaši gadījumos, kad pastāv riski vai tiek konstatētas neatbilstības.
Būtiska intervijas daļa bija veltīta arī Eiropas Savienības kopējai lauksaimniecības politikai un nākamajam plānošanas periodam. Ministrs norādīja, ka Latvijai būs aktīvi jāaizstāv savas intereses Eiropas līmenī, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atbalstu vietējiem lauksaimniekiem. "Mums ir jāaizstāv tas, lai mūsu lauksaimnieki būtu līdzvērtīgā situācijā ar citiem Eiropas lauksaimniekiem," sacīja Augulis.
Viņš arī uzsvēra, ka darbs pie stratēģijām un finansējuma plānošanas jau ir iesākts, taču tas ir ilgtermiņa process, kas pārsniedz vienas valdības vai ministra termiņu.
Runājot par nozares attīstību, ministrs atzina, ka lauksaimniecība arvien vairāk kļūst atkarīga no ārējiem faktoriem, īpaši laikapstākļiem un globālajām cenu svārstībām. "Laika apstākļus mēs vēl neesam iemācījušies regulēt," viņš atzina, uzsverot nepieciešamību pēc spēcīgākiem risku vadības instrumentiem, tostarp apdrošināšanas mehānismiem.
Tāpat viņš norādīja uz minerālmēslu cenu kāpumu, kas pēdējos gados būtiski ietekmē lauksaimnieku izmaksas un konkurētspēju.
Augulis intervijā uzsvēra, ka valsts uzdevums ir nodrošināt stabilu, prognozējamu un konkurētspējīgu vidi lauksaimniecības nozarei, vienlaikus stiprinot pārvaldības kvalitāti un mazinot birokrātiju. "Mums jāstrādā tā, lai sistēma būtu sakārtota un lauksaimnieks varētu strādāt," viņš rezumēja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
