Viļņā apskatāmas teju simts gadus neredzētas 16. gadsimta Polijas‑Lietuvas valdnieku regālijas

Izstāde, kuras nosaukums ir "Paslēpts sevī", parāda atklājumus, iekļaujot tos plašākā vēsturiskā stāstījumā, kas sasaista 2024. gadā veiktos izrakumus ar agrākiem atradumiem, kas datējami ar 1931. un 1985. gadu, kā arī iepazīstina ar dokumentiem no dažādiem dārgumu glabātavas vēstures posmiem, tostarp informāciju par vēsturisko priekšmetu slēpšanu, nozaudēšanu un atgūšanu laika gaitā.

Vēsturiskie artefakti tika no jauna atrasti pirms mazāk nekā diviem gadiem Viļņas katedrāles kriptās un kopš tā brīža Viļņas katedrāles Baznīcas mantojuma muzejs ir veicis to izpēti.

"Vairums Polijas karalisko regāliju ir uzskatāmas par zudušām 18. gadsimta beigās, tādēļ šis atklājums ir starptautiski nozīmīgs notikums," sacīja profesors, filozofijas zinātņu doktors Andžejs Betlejs, Vāveles Karaliskās pils Krakovā, Polijā, direktors.

Andžejs Betlejs,

profesors, filozofijas zinātņu doktors

"Kad atklātībā nonāca ziņas par insigniju atradumu Viļņā, Polijas sabiedrība tās uztvēra ar patiesu aizrautību– es nekavējoties sapratu, ka mēs visi piedzīvojām vēsturisku brīdi. Tā kā tie piederēja Jagellonu dinastijas valdniekiem, šiem priekšmetiem ir milzīga vēsturiska, simboliska un emocionāla nozīme abām tautām. Vairākas desmitgades šie artefakti tika uzskatīti par zudušiem. To jaunatklāšana ir simboliska atmiņu atjaunošana par vienu no svarīgākajiem periodiem Polijas un Lietuvas vēsturē."

Mūsdienās, kad Eiropas karalisko lielvaru insignijas ir padziļināti izpētītas un būtisku jaunatklājumu iespējamība ir visai maza, paslēpto bēru insigniju un priekšmetu atrašana katedrāles dārgumu glabātavā ir izraisījusi lielu sajūsmu un interesi abās tautās. Tagad šie dārgumi ir gatavi tikt parādīti plašākai sabiedrībai – pirmo reizi gandrīz gadsimta laikā.

Insignijas un trīs karalisko personu mirstīgās atliekas pirmo reizi tika atklātas 1931. gadā, kad pavasara plūdi bija atseguši pieeju karaliskajām kriptām zem katedrāles. Tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam, baznīca baidījās, ka dārgumi tiks iznīcināti vai nolaupīti, un tika pieņemts lēmums tos paslēpt. Neskatoties uz to, ka daļa Viļņas katedrāles dārgumu glabātavas tika no jauna atklāta jau 1985. gadā, karaliskās insignijas pēc neskaitāmiem nesekmīgiem meklējumiem vairākas desmitgades tika uzskatītas par zudušām. Gadu gaitā par to likteni tika izteiktas visdažādākās teorijas un pieņēmumi.

"Personīgas karaliskās regālijas, kas radītas konkrētam valdniekam ir ārkārtīgi liels retums; atšķirībā no apbedījumu kroņiem, vairums kronēšanas kroņu tika izmantoti paaudzēm ilgi," sacīja Dr. Giedre Mickūnaite, izstādes kuratore.

Dr. Giedre Mickūnaite,

izstādes kuratore

"Visupirms to nekad nav bijis daudz, turklāt gadsimtu gaitā lielākā daļa šo dārgumu tika izkausētas, pārtaisītas vai vienkārši pazaudētas. Artefaktu atrašana ir ne tikai atgriezusi Lietuvas valstiskuma seno tradīciju simbolus, bet arī kalpo kā atgādinājums par kopīgo dinastisko vēsturi, kas gadsimtiem ilgi veidoja Centrāleiropu un Austrumeiropu."

Pēc vairākām desmitgadēm, kas pavadītas mitrā, mikrobiāli aktīvā vidē, priekšmeti tik atrasti trauslā stāvoklī. Vislabāk saglabājušies priekšmeti, kas izgatavoti no dārgmetāliem, taču arī tiem ir novērojamas būtiskas ilgstošas ​​degradācijas pazīmes. Šo procesu attīstību paātrinājušas sapuvušās avīzes, kurās dārgumi bija ietīti. Tomēr, veicot preventīvus konservācijas pasākumus, arheologiem ir izdevies restaurēt priekšmetus, un tie ir gatavi atkal izrādīti sabiedrībai.

Izstādes kuratori norāda, ka pat vēsturnieki un pētnieki, kas lieliski pārzina karalisko ikonogrāfiju, atzīst, ka autentisku artefaktu apskate klātienē atstāj daudz lielāku iespaidu nekā šo dārgumu reprodukciju vai arhīva fotogrāfiju apskate.

Šie dārgumi ir izcili agrīnās renesanses zeltkaļu radīto mākslas darbu paraugi, jo īpaši Austrijas Elizabetes kronis, Barbaras Radzivilas zelta ķēde un nevainojami mirdzošie dārgakmeņi, kas iestrādāti abu karalieņu gredzenos.

Viens īpaši neparasts priekšmets ir Austrijas Elizabetes medaljons. Tas ir izgatavots no unikālas 10 dukātu monētas, kas datēta ar 1533. gadu. Medaljona plaknē iekalti Sigismunda Vecā un Sigismunda II Augusta – vienīgais zināmais šāda veida eksemplārs pasaulē. Turklāt dārgakmeņu kolekcija atklāj tā laika izsmalcinātās meistarības tehnikas un izmantotos paņēmienus, tostarp granātus ar iestrādātiem dobumiem, ko izmanto, lai imitētu rubīnus, un kristāla dubletus, kas sapludināti ar sarkanu pamatni, lai radītu bagātīgas krāsas dārgakmeņu izskatu.

Unikālas Lietuvas-Polijas valdnieku apbedījumu insignijas. Karaļa Aleksandra Jagellona (1461–1506) un abu karalieņu, Austrijas Elizabetes (1526–1545) un Barbaras Radzivilas (1522–1551), apbedījumu regālijas, tostarp trīs apbedījumu kroņi, scepteris, kā arī karaliskā lode, ir ārkārtīgi nozīmīgas, simboliskas, vēsturiskas un mākslinieciskas vērtības.

Izcilas renesanses laika karalieņu rotaslietas. Papildus unikālām karalisko apbedījumu insignijām, tika atklātas arī valdnieču personīgās rotaslietas. Paslēptuvē tika atrasti četri karalieņu zelta gredzeni, kas rotāti ar retiem dārgakmeņiem, tostarp dimantiem, rubīniem un smaragdiem, kas apliecina renesanses zeltkaļu apbrīnojamo kultūru un virtuozitāti.

2024. gadā no jauna atklātās insignijas ir jaunākā Viļņas katedrāles stāsta nodaļa. Gadsimtiem ilgi šeit tika gan iecelti, gan izvadīti Lietuvas valdnieki un bīskapi, savukārt katedrāles kriptas ir kalpojušas par dārgumu slēptuvi kara un nemieru laikos. Lai paplašinātu zināšanas par katedrāles vēsturi un slēpto mantojumu, 2026. gada maijā tika uzsākta jauna daudznozaru pētniecības programma.