"Viņa ar pirkstu pieskārās zirga degunam" – lietuvietis Linas Balčiūns par darbu karalienes Elizabetes II staļļos
Jāšanas sporta speciālists Linas Balčiūnas, kurš tagad dzīvo Lazdijā, smaida, atceroties laikus, kad strādāja ar bijušās Anglijas karalienes Elizabetes II zirgiem. Pēc piecu sezonu darba karaliskajos zirgu staļļos viņš labi redzēja monarha aizraušanos ar zirgiem.
Linas Balčiūnas ziņu portālam "tv3.lt" atklāja ekskluzīvas detaļas par darbu ar karalienes Elizabetes II zirgiem, saskarsmi ar karalieni, kāda viņa patiesībā bija, cik daudz uzmanības viņa veltīja zirgiem, kā viņa tos pārbaudīja un kā novērtēja savus darbiniekus.
Dienu un nakti zirgu skriešanās sacīkstēs
Viss sākās, kad Balčiūnas dienu un nakti dzīvoja un elpoja zirgu skriešanās sacīkstēs.
"Tajā laikā es biju Vācijā un strādāju hipodromā. Es pat plānoju iesakņoties Vācijā, jo zirgu skriešanās sacīkšu industrija tur ir vieglāka nekā Anglijā un tajā ir vieglāk izlauzties. Es ne tikai strādāju par treneri, tieši strādājot ar zirgiem, bet arī centos uzlabot savas prasmes zirgu skriešanās jomā, kad vien bija iespēja. Pēdējo zirgu skriešanās sacīkšu nozares kursu laikā Vācijā es lidoju uz Lielbritānijas zirgu skriešanās sacīkšu skolu. Tur mācīja par hipodroma vadību un visdažādākajiem zirgu audzēšanas veidiem," to laiku atceras Balčiūnas.
Viņš atgādināt, ka Lielbritānija ir absolūta līdere zirgu skriešanās sacīkstēs, "tā ir zirgu skriešanās sacīkšu galvaspilsēta."
"Tur tu satiec cilvēkus, menedžerus, un Lielbritānijas zirgu skriešanās skolas vadītājs man saka: "Linas, ir viena interesanta vieta, kur meklē darbiniekus, esmu redzējis tavu CV/dzīves aprakstu, tu mums labi derētu, vai gribi pamēģināt?"," atklāj Balčiūnas.
Viss darbā pieņemšanas process ilga sešus mēnešus, un viņam pirmais līgums bija paredzēts tikai uz trim mēnešiem, bet viņš palika tur piecas sezonas.
Viņa uzdevums bija iemācīt zirgiem paklausīt un sagatavot tos sacensību sākuma posmam.
"Tā kā šos sacīkšu zirgus audzēja karaliene Elizabete II, mums bija jāgatavo tie sacīkstēm. Tika veiktas zirgu pārbaudes, un viņa sēdēja kopā ar savu sacīkšu konsultantu, pieņēma lēmumus, pamatojoties uz to ciltsrakstiem un izmēriem, un izlēma, uz kuru Karaliskās zirgu sacīkšu treneri tos nosūtīt," stāsta Balčiūnas.
"Visinteresantākais bija tas, ka karaliene dažkārt pienāca klāt un ar pirkstu pieskārās zirga degunam. Pieskaroties zirga degunam, var ātri noskaidrot, kāds ir tā raksturs. Ja tas ir ērzelis, tas kodīs, cits zirgs nobīsies, bet vēl cits nepievērsīs tam nekādu uzmanību. Es pamanīju, ka tā bija viņas metode, kā ar pirksta pieskārienu noskaidrot zirga raksturu."
Balčiūnas redzēja, ka karaliene ļoti mīlēja zirgus, bet, "iespējams, viņai nebija pietiekami daudz laika, lai ar viņiem sadraudzētos. Karalienei patika, kad viņai stāstīja par zirgiem, par to, kā tie jūtas. Viņa ļoti novērtēja atklātību."
Balčiūnas skaidro, ka sacīkšu zirgi ir ļoti sarežģīts bizness. Pat karalienei ir ļoti grūti izaudzēt čempionu.
"Es teiktu, ka 80 % no visiem sacīkšu zirgiem pasaulē nav čempionu materiāls, bet atlikušajiem 20 % ir liels potenciāls. Dažiem ir dabas dots talants. Viņai patika, kad cilvēki viņai atklāti teica, ka šis zirgs nevar uzvarēt. Šis izvērtēšanas laiks bija tik maģisks, jo karaliene pati bija zirgu audzētāja un saprata, kad kaut kas neizdevās."
Kad karaliene ieradās, viņa vienmēr apskatīja visus tur esošos zirgus. Daži zirgi varbūt bija atgriezušies no Francijas un tika turēti karantīnā, bet viņa tomēr devās tos apskatīt.
"Daži treneri, ja viņi nosūtīja šos zirgus atpūtā, domāja, ka viņa tos nekad neredzēs. Viņi kļūdījās, jo viņa tos novēroja, un, ja zirgs kliboja vai kaut kas nebija kārtībā, viņa par to zināja visu."
Balčiūnam atmiņā ir palikusi viena karaliskā vizīte.
"Ziemassvētku vakarā es kopā ar kolēģi rādījām zirgus, bet, tā kā lija stiprs lietus, karaliene tos apskatīja telpās. Mēs daudz sarunājāmies. Bekingemas pilī bija un joprojām ir tradīcija, ka visi pulcējas, lai svinētu Ziemassvētku vakaru. Visi ierodas un aizbrauc tikai 6. februārī. Tāpēc viņa bija aiz žoga kopā ar zirgiem, un tajā laikā bija daudz apmeklētāju. Tad atkal sākās kumeļu dzimšanas sezona. Bija tradīcija redzēt pirmos un pēdējos dzimušos kumeļus."
Balčiūnas saka, ka viņa, iespējams, ir līdz šim bijusi veiksmīgākā monarhe. "Pēc viņas nāves presē parādījās raksts, kurā tika apgalvots, ka karalis Čārlzs III pārdod karalienes zirgus, bet patiesībā tas bija normāls process. Izsoles vienmēr notika ziemā, un daži zirgi un ķēves tika pārdoti izsolē, lai neatkārtotu ciltsrakstus. Tas ir pilnīgi normāls process, un karalis Čārlzs III turpina šīs darbības. Nesen uzzināju, ka viņš ar šiem zirgiem ir nopelnījis pat 870 000 mārciņu.
Es atcerējos arī, kā pirms vienas no karaliskajām vizītēm pulēju savas kurpes. Kolēģis, kurš fermā strādāja jau 20 gadus, pienāca klāt un smējās: "Ko tu te dari? Viņa redzēs tavas spīdošās kurpes un teiks, ka tu nestrādā."
Viņa bija ļoti sirsnīgs cilvēks. Strādājot karalienes labā, katram darbiniekam Ziemassvētkos tieka pasniegta piemiņas dāvana, ko pati karaliene ir izveidojusi. Tā varēja būt cukura bļoda, tauriņš u.t.t.
Lazdijas hipodroms ar karalienes tribīni
Balčiūnas vienmēr bija plānojis atgriezties Lietuvā. Sākumā viņam bija doma sešus mēnešus dzīvot Lietuvā, un tad, kad tur sākas sezona, atgriezties darbā. Viss mainījās tad, kad viņš uzzināja par Tad es Lazdijas hipodromu, kurā tagad tribīnes ir nosauktas par godu karalienei Elizabetei II.
Balčiūnas domāja, ka karalienes vārdā nosaukta tribīne būs ļoti laba ideja, un uzskatīja, ka, tiklīdz tā tiks īstenota, viņam darbs Lazdijā būs paveikts, "jo kurš gan nevēlētos kaut ko tādu savā pašvaldībā? Domāja, ka pēc tāda notikuma būtu ļoti viegli iegūt finansējumu jāšanas sacensībām. Kaut kā šī ideja Lazdijā neiegāja."
"Kad sāku strādāt Lazdijas hipodromā, tur jau ļoti ilgu laiku nebija notikuši nekādi pasākumi, un es gribēju kaut ko darīt šajā sakarā. Hipodromam dot karalienes vārdu nav jauna ideja, bet tas bija ļoti grūti. Es saņēmu daudz padomu no karaļa zirgu audzētavas darbiniekiem, draugiem un kolēģiem, un bez viņiem nekas nebūtu bijis iespējams."
Balčiūnas ir ļoti priecīgs, ka viņam joprojām ir ļoti siltas attiecības ar visiem. Viņi Balčiūnam teica, ka karalienei nepatīk nekādas "lielas" fotogrāfijas, visām fotogrāfijām jābūt īstām.
"Vispirms tika atlasītas fotogrāfijas un pievienota neoficiāla vēstule. Ar daudzu cilvēku palīdzību vēstule nonāca tur, kur tai bija jānonāk. Es saņēmu pozitīvu atbildi, neoficiālu vēstuli, kurā bija teikts, ka nebūs nekādu problēmu un ka karalisko staļļu direktors ir saņēmis norādījumus nodrošināt, lai viss noritētu gludi."
"Kad rakstīju neoficiālo vēstuli, es negribēju uzspiest karalienei savu viedokli; tā bija vēstule no viena zirgu audzētāja citam. Protams, tajā bija minēti daži zirgi, kas bija labi startējuši sacīkstēs, bet tajā nebija nekādu norādījumu. Karalienes vēstulē bija teikts, ka mēs varam veikt visus procesus, un vēstules beigās bija teikts: "Mēs ceram, ka jūs atgriezīsieties pie mums strādāt." Tas ir mans motivācijas avots. Kad saņemu negatīvas atsauksmes, es vienmēr atceros šo vēstuli; tā motivē mani virzīties uz priekšu. Vēlāk Lazdijas rajona pašvaldībai nācās uzrakstīt oficiālu vēstuli."
Tas ir lieliski, ka zirgi joprojām piesaista daudzus izcilus cilvēkus, ķirurgus, lielu uzņēmumu direktorus. Man ļoti patīk, kad tu piemini, ka šeit ir karalienes tribīnes, un viņi saka: "Tu melo, vai ne?" Tu ej turp, parādi viņiem, un viņi nevar noticēt, ka kaut kas tāds var pastāvēt Lazdijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
