Pašvaldību naudas pārdale zem lupas: finanšu ministrs sola pārskatīt izlīdzināšanas fondu
Latvijā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds jau gadiem ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem attiecībās starp valdību un pašvaldībām un arī starp pašvaldībām pašām. Vieni sūdzas par sistēmas nesamērīgumu, bet citi apelē pie tā, ka atšķirības starp turīgākajiem un mazāk turīgajiem reģioniem vajadzētu censties mazināt. Tagad sistēmas pārskatīšanu par vienu no prioritātēm izvirzījis arī jaunais finanšu ministrs. Kādas izmaiņas tiek apsvērtas?
Ne visām Latvijas pašvaldībām ir vienādas iespējas piesaistīt lielus uzņēmumus un augsti atalgotas darbavietas. To bieži nosaka atrašanās vieta un vēsturiski izveidojusies ekonomiskā vide. Tāpēc finanšu izlīdzināšanas sistēma daļu ieņēmumu pārdala, lai arī attālākos novados iedzīvotāji varētu saņemt kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus.
Pašlaik pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veic vien deviņas Latvijas pašvaldības, bet saņem finansējumu 34. Lielākā iemaksātāja ir Rīga, ar vairāk nekā 137 miljoniem eiro, tai seko Mārupe ar vairāk nekā 21 miljonu eiro, bet lielākā saņēmēja ir Daugavpils, kura no fonda saņem gandrīz 29 miljonus eiro.
Taču pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas formula būtiski nav mainīta kopš 2015. gada. Tikmēr mainījies gan iedzīvotāju izvietojums, gan pašvaldību finanšu vajadzības, tāpēc diskusijas par sistēmas taisnīgumu nerimst jau gadiem.
"Man kā mārupietim – tieši tā, kādēļ man ir jāmaksā 25%, ja citi tajā laikā var maksāt 10 – 13%, es saprotu, formula to visu noved līdz šādai situācijai, bet principā, taisnīgi tas nav un šajā gadījumā kaut kāda zināma samērībā būtu jāievēro. Mēs, skatoties un plānojot, 2026. gada budžetu, tā pavisam netīšām konstatējām, ka visi tie projekti, ko mēs atliekam tā dēļ, ka mums trūkst finansējuma, ir tieši tādā apjomā, ko mēs iemaksājam katru gadu finanšu izlīdzināšanas sistēmā."
Tieši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pārskatīšanu jaunais finanšu ministrs izvirzījis par vienu no savām prioritātēm. Viņš uzsver, ka pašreizējais modelis jāpilnveido, taču pats izlīdzināšanas princips ir jāsaglabā, jo bez tā atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latviju tikai pieaugtu.
"Mārupes pašvaldība var piedāvāt citu modeli, un iejusties citās pašvaldībās, un ir citas formulas un mēs, protams, to varam uzklausīt, bet mans jautājums Mārupes pašvaldībai, vai tas tiešām ir bijis tik milzīgs pašvaldības rezultāts – bagātie cilvēki pārcēlušies ārpus Rīgas, vai ar to jālepojas pašvaldībai, vai tā tomēr ir objektīva kustība? Tāpēc mums ir jāspēj sabalansēt gan pašvaldības intereses, gan arī iedzīvotāju intereses, kas nedzīvo Mārupē."
Jaunajā modelī viens no priekšlikumiem ir nekustamā īpašuma nodokli pilnībā atstāt pašvaldību rīcībā. Savukārt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali vēl būs jāvienojas, jo tieši no tās lielā mērā atkarīgs, cik daudz naudas nonāk katras pašvaldības budžetā. Šo jautājumu īpaši izceļ arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, norādot, ka tieši šī iemesla dēļ vairums lielo pilsētu jauno modeli atbalsta.
"Lai saprastu, kādēļ tā, ir jārunā mazliet par iedzīvotāju ienākumu nodokli – nevis pašvaldības pašas administrē, bet tie tiek iemaksāti VID, un tad Finanšu ministrija katrai pašvaldībai aprēķina koeficientu, ar kādu šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa masa tiek sadalīta, un tā realitāte ir tāda, ka pat tās pašvaldības, kuras ļoti labi attīstās, Valmiera, Liepāja, kura visu laiku ir topā, Ventspils arī savā ziņā, – viņām tas koeficients samazinās katru gadu, kāpēc tā – tāpēc, ka reģionālajās pašvaldībās ir pietiekoši liels zemo algu īpatsvars."
Tikmēr Talsu novads, kas no izlīdzināšanas fonda saņem gandrīz desmit miljonus eiro, uzsver – ar pašvaldību savstarpēju pārdali vien ilgtermiņā nepietiks. Pašvaldībā uzskata, ka lielāka loma fonda finansēšanā būtu jāuzņemas arī valstij.
"Par to šobrīd vismazāk tiek diskutēts, ka būtu godīgi, ka tajā izlīdzināšanas fondā lielāku daļu patiesībā ieguldītu valsts, no valsts budžeta, nevis to atņemtu no, vienkārši sakot, no Pierīgas pašvaldībām, kas šobrīd notiek, vienlaikus, ja mēs atgriežamies pie tā jautājuma, par to, vai tajā modelī ir matemātika jāmaina, – ir skaidrs, ka esošajā modelī, agri vai vēlu, attālākās pašvaldības, kurām šie IIN summas ir mazākas, tās tikai un vienīgi turpinās samazināties, un tā šķēre starp bagātākajām un nabadzīgākajām pašvaldībām pieaugs."
Tikmēr lielāku valsts iesaisti tuvākajā laikā, visticamāk, nesagaidīsim. Valsts prezidents šonedēļ norādīja, ka pieaugošo izdevumu dēļ aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai, valstij nav iespēju fondā atrast būtiski lielākus līdzekļus. Tāpēc kompromiss būs jāmeklē esošā finansējuma ietvaros.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
