Premjers neizslēdz vēl vienu valsts ieguldījumu "airBaltic"
Vēl vienu valsts ieguldījumu nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nevar izslēgt. To pirmdien pēc pirmās iepazīšanās ar jauno lidsabiedrības biznesa plānu atzina Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS). Vienlaikus uzsvērts, ka uzņēmums vairs nedrīkst balstīties tikai uz nodokļu maksātāju naudu. Proti, ja valdība tiešām atkal nāktu talkā "airBaltic", tai būtu jābūt līdzinvestīcijai kādam privātam ieguldītājam.
Finansiālu likstu nomocītā nacionālā aviokompānija "airBaltic" šā gada pirmo ceturksni noslēdza ar 70 miljonu eiro zaudējumiem. Tā ir pagaidām jaunākā oficiālā informācija par uzņēmuma naudas lietām, bet jau pēc šī perioda lidsabiedrība politisku kaislību pavadībā tika pie 30 miljonu eiro ārkārtas aizdevuma. Šis lēmums aprīlī gandrīz nogāza Evika Siliņas (JV) valdību, bet nedaudz vēlāk tā krita tāpat.
Tas nozīmē, ka apmaiņā pret aizdevumu solīto "airBaltic" jauno biznesa plānu nu jau jāvērtē jaunajai koalīcijai. Nu pienākusi tā diena. Vismaz pirmā iepazīšanās ar attiecīgo dokumentu.
Valdības sanāksme par Latvijas lidsabiedrību ne tikai aiz slēgtām durvīm, bet pat īpašā slepenībā. Ministru kabineta Drošo sarunu zālē jeb tā sauktajā bunkurā. Tikšanās ilga vairāk nekā divas stundas.
Pēc tās premjers uzsvēra "airBaltic" nozīmi ekonomikā un lika manīt, ka negrasās pamest aviokompāniju.
"Valdība vērtēs "airBaltic" sagatavoto biznesa plānu. Mēs to gribam darīt līdz jūlija beigām. Tas ir nospraustais termiņš. Ieguldījumiem kompānijā ir jānāk no privātā sektora. Šeit nebūs vairs situācija, kurā valdība ir tā, kas ilggadēji uztur, un tikai un vienīgi nodokļu maksātāji. "airBaltic" nevar tikt finansēta tikai no nodokļu maksātāju naudas," saka Kulbergs.
Šis apgalvojums vienlaikus paver iespēju, ka valsts ir līdzinvestors aviokompānijā papildus kāda privātā spēlētāja ieguldījumam. "Tas ir jāvērtē. Biznesa plānu skatīsim, vērtēsim jūlija beigās un tālāku lēmumu. Es neizslēdzu tādu iespēju," teic premjers.
Ikurāt uz šādu valdības iespējamu līdzinvestēšanu arī norāda "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, paužot, ka biznesa plāns ietver sevī papildu finansējuma ieplūšanu lidsabiedrībā.
"Paredz to, ka tiks iesaistīta privāta nauda. Es varbūt vēlreiz atgādināšu, ka valdības lēmums bija, ka saglabās 25% procentus "airBaltic" plus vienu akciju. Visticamāk, arī, manuprāt, valsts līdzdalība varētu būt nepieciešama jaunā biznesa plāna finansēšanā," stāsta Martinovs.
"airBaltic" pārstāvis runāja ļoti uzmanīgi par šā brīža finansiālo situāciju uzņēmumā, bet labas ziņas esot nesenā ASV un Irānas panāktā vienošanās par karadarbības izbeigšanu un Hormuza šauruma brīvlaišanu.
"Tas nozīmē, ka vējš sāk nedaudz pūst mums mugurā. Šie notikumi spēlē pozitīvu lomu, un mēs arī varam redzēt, ka pasaules tirgos aviācijas sabiedrību akcijas sāk pieaugt. Investori pozitīvi novērtē to," pauž Martinovs.
Lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs neatklāja kādu summu vajadzētu piesaistīt uzņēmumam. Iepriekš bija runa par 100-150 miljonu eiro, bet tas bija vēl pirms kara Tuvajos Austrumos un Saeimas lēmuma par ārkārtas aizdevumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
