"Es to uztveru kā sava zīmola piesavināšanos." Lindenblate par "Misis Latvija" peripetijām

Sociālajos tīklos Kristīne skaidro notiekošo, sakot, ka projekts nav radies vakar.

Viņa gadiem ilgi attīstījusi sociālos tīklus, zīmola atpazīstamību, ir ieguldījusi laiku, naudu un to visu var pierādīt ar publikācijām, video, sociālo tīklu ierakstiem, dokumentiem un gadiem ilgu vēsturi.

Kristīne piebilst, ja kāds iedomājas, ka mūsdienās var aizskriet un piereģistrēt preču zīmi un uzreiz ir īpašnieks, tad šī persona maldas. Likums paredz negodprātības un iebilduma procedūru. Pretējā gadījumā ikviens varētu aizskriet uz Patentu valdi un reģistrēt citu cilvēku gadiem ilgi veidotus projektus.

"Ja kāds periodiski palīdz projektā, tas nenozīmē, ka ir īpašnieks. Ja uzaicinu palīdzēt, tas nenozīmē, ka projekta dibinātājs. Esmu samaksājusi par darbu," skaidro Kristīne, runājot par savu bijušo labo roku Katerīnu Lazdovsku.

Sašutumu konkursa organizatorē rada arī fakts, ka tiek izmantots viņas konkursa logo, kuru viņa izveidoja jau 2017. gadā. Viņai ir saglabāti faili, publikācijas, pierādījumi ar datumiem, ka tas ir viņas logo.

"Kad redzu savu logo, savu nosaukumu un cilvēkus, kuri pasniedz sevi kā dibinātājus un direktorus, tam, ko neesmu radījusi – es to uztveru kā sava zīmola piesavināšanos," tā Kristīne.

Stāstot par Inesei Siliņai atņemto I Vice Misis "Latvija" titulu, Kristīne piekrīt, ka rezultātu noteica žūrija un skatītāji, bet tas bija konkursa dienā. Žūrija un skatītāji nav konkursa īpašnieki, viņi nepieņem lēmumus konkursa vārdā pēc fināla. Par konkursa reputāciju, tituliem un organizāciju atbild organizators.

"Sporta federācijas atņem medaļas, "Eirovīzijā" tiek diskvalificēti dalībnieki, arī man ir tiesības pieņemt lēmumu par titula anulēšanu," paziņo Kristīne.