"100 galvas, vai gudrākās?" Latvijas demogrāfija iezīmē drūmu ainu pensijām, taču politiķiem trūkst izpratnes

Latvijā izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Trešais ir brīvprātīgs, bet galvenie un arī obligātie ir pirmie divi. Starp tiem sadalās mūsu obligātās sociālās iemaksas.

Pirmais līmenis iemieso tā sauktā paaudžu solidaritātes principu – no tā izmaksā pensijas pašreizējiem senioriem, vienlaikus turot aprēķinu, cik tad vajadzēs maksāt pašreizējiem strādājošajiem nākotnē. Saprotot bēdīgās demogrāfiskās tendences, daudzās valstīs jau pirms laba laika ieviesti arī obligāti, bet personalizēti pensiju uzkrājumi, mūsu gadījumā otrais līmenis, kurā pārvaldnieks mēģina pavairot naudu finanšu tirgos.

Igaunija pirms nu jau vairākiem gadiem un Lietuva šogad ļāvusi iedzīvotājiem ar ierobežojumiem, bet tomēr – otrajā pensiju līmenī uzkrāto naudu izņemt. Par šādu iespēju spriež arī Latvijā, konkrēti priekšlikumi Saeimā gan atbalstu līdz šim nav guvuši.

Trešdien diskusiju par otrā pensiju līmeņa nākotni rīkoja "SEB banka", kuras grupas uzņēmums arī ir viens no līdzekļu pārvaldniekiem.

"Pensiju otrā līmeņa mērķis ir pensiju kapitāls vecumdienās. Tāpat kā bērnu pabalsta mērķis ir pabalsts, piedzimstot bērnam. Tas ir tas, ko politiķi runājot mēģina aizmirst. Kāds ir sistēmai mērķis… Lai tā nauda būtu pietiekama pensijas vecumā, nevis šodien, nevis vakar, nevis tad, kad ļoti vajag, bet tieši tad, kad jūs ejat pensijā," saka "SEB Life and Pension Baltic SE" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

Otrā pensiju līmeņa izņemšanas atbalstītāji ierasti uzsver, ka cilvēkam var būt vēlme pašam šo uzkrājumu pārvaldīt vai varbūt ir svarīgāk šodien savest kārtībā veselību, ko valsts nespēj pilnvērtīgi nodrošināt, vai, piemēram, iegādāties īpašumu. Savukārt pretinieki uzsver, ka nedrīkst uz pensiju sistēmas rēķina risināt kādas šodienas problēmas, radot pavisam citas problēmas tālākā nākotnē.

Demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa diskusijā ieskicēja, ka šīs jomas tendences Latvijā ir nepielūdzamas. 1990. gadā viens pensionārs bija nosacīti jāuztur 5,6 darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Šobrīd jau aptuveni trim, bet līdz 2040. šī attiecība jau sāks pietuvoties diviem strādājošajiem uz vienu senioru.

"Pieņemam to, ka mēs zinām kaut ko par to nākotni. Mēs zinām, ka tās demogrāfijas proporcijas būs tādas. Ja būs labāk, tad labāk mums, bet rēķināmies to, ka kaut ko mēs varam paplānot uz priekšu un adekvāti reaģēt uz to," teic Rīgas Ekonomikas augstskolas profesore, demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa.

Pensiju otrā līmeņa izņemšanai iebilst arī jomas pārraugi Latvija Bankā. Daudziem joprojām trūkstot izpratnes.

"Politiķi ir tieši tādi paši kā mēs. Tur nekas nav savādāks. Nezinu, 100 galvas, vai gudrākās? Tādas, kādas mēs savēlam – tādas arī ir. Ziniet, kāda bija retorika no viņu puses? Tad, kad mēs nākam ar argumentiem, viņi saka, ka izmaksāt nevajag, bet kaut ko uzlabot vajag. Un parunāt vajag. Kāpēc vajag parunāt? Tāpēc, ka es neko nesaprotu…" pauž Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.

Šonedēļ publiskota maijā veikta aptauja liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju vēlētos izņemt savu otrā peniju līmeņa uzkrājumu. Tas ir nedaudz mazāks īpatsvars kā februārī, kad 39% respondentu pauda interesei izmantot šādu iespēju.