Senatore: Parakstu vākšanai nodotais 2. pensiju līmeņa izņemšanas likums apdraud pensiju sistēmu
Ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja iedzīvotāju iniciatīvas par 2. pensiju līmeņa izņemšanu nodošanu komisijai. Šis ir jau ceturtais balsojums Saeimā trīs mēnešu laikā par šo jautājumu. Atļaut cilvēkiem izņemt vecumdienām domāto uzkrājumu kopš pagājušā gada aicina partijas Latvija Pirmajā vietā deputāti. Politiskais spēks uzrakstīja likuma grozījumus, un nu uzsākta parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu. Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne uzskata, ka likumprojekts ir vājš un potenciāli var sagraut pensiju sistēmu.
2021. gadā Igaunijā atļāva izņemt otrajā pensiju līmenī sakrāto naudu. 5 gadu laikā ap 270 tūkstošiem iedzīvotāju izņēmuši nepilnus 2,4 miljardus eiro. Populistiskās Centra partijas vadītā koalīcija uzskatīja, ka tas sildīs ekonomiku un uzlabos demogrāfiju, jo cilvēkiem būs nauda un gribēsies taisīt bērnus. Tas nenotika. Naudu lielākoties notērēja ikdienas pirkumos un kredītu atmaksāšanai. Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi lēmumu sauc par katastrofu, kuru pieņēma populisti savas popularitātes celšanai.
Visi iedzīvotāji ir zaudētāji, jo cilvēkiem, kas naudu izņēma, vajadzēs sociālo atbalstu nākotnē, kuru vajadzēja nodrošināt pensijai, tā kā tā nav "īstermiņa izklaide". Lielākā daļa no tiem naudu izterēja ikdienišķās lietās. […] Tas acīmredzami ir sliktākais lēmums, kuru Igaunija jebkad ir pieņēmusi, iznīcinot racionālu pensiju sistēmu.
No igauņiem likumu norakstīja lietuvieši. Tur naudu ņem ārā ātrākos tempos – 3 mēnešu laikā 580 tūkstoši jeb gandrīz puse no visiem pensiju sistēmas dalībniekiem izņēmuši 2,9 miljardus eiro. Lietuvā strauji kāpušas patēriņa cenas, kas liecina, ka cilvēki naudu tērē ikdienas lietām, tehnikai, televizoriem, drēbēm. Sociāldemokrātu partija pamatoja, ka cilvēkiem jāļauj brīvī rīkoties ar uzkrājumiem.
Gadu pirms Saeimas vēlēšanām Aināra Šlesera vadītās partijas Latvija Pirmajā vietā deputāti pēc līdzīga piemēra šo ideju sāka stāstīt vēlētājiem Latvijā. Kaimiņu rīcībā partija saskata tikai labo un kritiku ignorē.
Mēs piedāvājam nesagraut otro pensiju līmeni, tieši otrādi, viņu atbrīvot, un raisīt viņam lielāku uzticību. Proti, ja cilvēks, ja viņš gribēs, varēs izņemt visu šo pensiju līmeni, ja viņš gribēs, varēs daļēji izņemt 2. pensiju līmeni, ja viņš gribēs, varēs viņu neaiztikt. […] Šis jautājums būs referendums nākamajās vēlēšanās, kas šogad būs rudenī. Vai tu esi par vai pret.
Priekšliekums vairākkārt skatīts Saeimā. Vispirms piedāvāja ļaut izņemt visu sakrāto naudu bez ierobežojuma. Parlamenta vairākums to neatbalstīja, un partija nāca ar jaunu priekšlikumu – atļaut naudu izņemt konkrētām vajadzībām – piemēram, lai apmaksātu ārstus un operācijas. Arī šo ideju deputāti noraidīja. LPV neatkāpās un iesniedza likumu grozījumus Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai jautājumu nodotu izlemšanai referendumā.
Latvija Pirmajā vietā sagatavotie likuma grozījumi ir uz nepilnām divām lapām. Centrālā vēlēšanu komisija par to sprieda divās sēdēs. Atzina tos par pilnībā izstrādātiem un reģistrēja parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Centrālajā vēlēšanu komisijā no 9 locekļiem 8 ieceļ Saeima, bet vienu ievēl no Augstākās tiesas senatoru vidus. Par reģistrēšanu nobalsoja 7, un 6. majā to nodeva iedzīvotājiem parakstu vākšanai. AT senatore Marika Senkāne CVK sēdē balsoja pret.
Tas ir likumprojekts, kas regulē ļoti sarežģītu finansiālu struktūru. Es neesmu finansists, un, manuprāt, vairums CVK locekļi arī nav finansisti, bet Finanšu ministrijas speciālisti ir. Un tad, ja mēs nepaļaujamies uz šiem speciālistiem, bet paši izdarām savus atzinumus, mums ir jāpasaka, kādēļ šos mēs neņēmām vērā, jo mums ir svarīgāki argumenti. Tā visa tur nav.
RE: Ir jāskatās, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts, kad Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpieņem lēmums.
NP: Un, jūsuprāt, ir pilnībā izstrādāts?
RE: Jā, arī es biju viens no tiem, kas balsoja par šī likumprojekta reģistrēšanu, ievērojot manis minētos apstākļus, ka ir pieredze ar iepriekšējām parakstu balsošanām, kur līdzīga satura [likumprojekti] ir nodoti tautas nobalsošanai.
NP: Vai, jūsuprāt, likumprojekts ir pilnībā izstrādāts?
LL: Es domāju, ka nē.
NP: Jūsu pašu iniciatīva nav līdz galam izstrādāta?
LL: Es domāju, ka tur ir daudzi uzlabojumi… Šobrīd viņš ir vispār… Pats galvenais, ka notiek cieņpilna apspriešana no dažādiem rakursiem.
Partija likumā grib ierakstīt, ka cilvēkiem jāļauj brīvi rīkoties ar sakrāto – to izņemt kad un cik bieži grib, vienlaikus atļaujot turpināt krāt. Tas veicināšot uzticību pensiju sistēmai, bet, neraugoties uz kaimiņu negatīvo pieredzi un ekspertu brīdinājumiem, ka valstij būs jāmaksā lielāki pabalsti pensionāriem nākotnē, ietekmi uz valsts budžetu politiķi nesaskata.
Ir ļoti daudz retorikas šobrīd publiskajā telpā. Protams, arī bankas, kas apsaimnieko pensiju fondus, kuras arī saņem naudu par to, ka šie pensiju fondi tiek apsaimniekoti, skaidrs, ka viņi ieslēgs jebkuru mehānismu, kas ieslēgts pret vienu vai otru jautājumu.
Likumprojektam būtu negatīva ietekme uz nākotnes pensijas apmēriem. […] Tas negatīvi ietekmētu gan pensiju sistēmas finansiālo ilgtspēju, gan jo īpaši sociālo ilgtspēju. […] Valsts nodrošina arī garantētās pensijas, līdz ar to nesasniedzot arvien vairāk cilvēkiem vismaz šos garantēto pensiju apmērus, valsts pamatbudžeta izdevumi arī aizvien pieaugs.
Labklājības ministrijā uzskata, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, jo skar jautājumus par nodokļiem. Satversmes tēvi, rakstot valsts konstitūciju, paredzēja, ka sabiedrības nobalsošanai nevar dot likumus, kas saistīti ar nodokļiem, jo, ja jāizvēlas maksāt mazāku vai lielāku nodokli, visticamāk, cilvēki balsotu personīgu apsvērumu, nevis valsts interešu vadīti.
Šobrīd mēs nevaram runāt par Satversmes 73. pantu… Neatbilstību šim pantam […] Likums neatļauj organizēt tautas nobalsošanu par budžeta un nodokļu jautājumiem, kas skar iemaksas budžetā, savukārt, lai cik tas nebūtu jocīgi, par izmaksām ļauj.
Ar šo likumprojektu 2. pensiju līmenis turpmāk strādā kā tāds uzkrājuma konts, un sanāk tā, ka valsts pensiju sistēma paliek tikai ar pirmo līmeni, un tā ir nopietna pensiju reforma. Pensiju sistēma līdz ar to tiek satricināta.
Lielāko pensijas daļu veido tas, cik ir sakrāts pirmajā līmenī un aptuveni 30% ir otrā pensiju līmeņa kapitāls. Provizoriski rēķinot, var prognozēt: ja vecuma pensija būtu 1000 eiro, tad 700 eiro segtu no pirmā, bet 300 – no otrā līmeņa. Tas nozīmē, ja tagad izņemtu otrajā līmenī sakrāto, pensija saruktu par aptuveni trešdaļu.
Kā likumprojekts ietekmēs sistēmu, Centrālā vēlēšanu komisija nav ņēmusi vērā, jo viņiem tas neesot jādara. Ir tikai jāpārliecinās, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Saņemts atzinums no Saeimas juridiskā biroja, ka likums atbilst Satversmei. Citas problēmas komisija neredzēja.
IB: Mums bija Saeimas juridiskā birojā viedoklis, kurš iespējams skatās plašāk un interpretē likumus plašāk, līdz ar to mēs vairāk paļāvāmies uz šo viedokli. Mēs pieņemam, ka juristu kompetence ir pietiekami augsta. Mēs negribētu to apšaubīt.
NP: Starp CVK locekļiem arī ir tiesnese/juriste, kura iebilda?
IB: Es domāju, ka šis jautājums ir citas dabas jautājums. Mēs katrs varam paust savu viedokli. Zinām arī, ka juristu aprindās nav vienota viedokļa.
Tautai Latvijā ir likumdošanas iniciatīva tieši šādā veidā, bet tautai netiek dotas nekādas atlaides. Tas nenozīmē, ka var izstrādāt jebkādu, es atļaušos teikt, brāķi, piedāvāt nobalsot, un tad mēs visas sabiedrības sakopsim. Kā nu būs, tā būs. Tas ir nepareizi. […] Es tiešām atbildīgi uzskatu, ka tas ir šajā situācijā uzskatāms par politisku balsojumu.
Otrajā pensiju līmenī reģistrēti nedaudz virs 1,3 miljoniem cilvēku, kuri sakrājuši gandrīz 10,5 miljardus eiro. Pēc šā brīža skaitļiem prognozējams, ka līdz 2036. gadam pensionēsies aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju, kuri pensiju 2. līmenī sakrājuši vairāk nekā 2 miljradus eiro.
Kā rāda Igaunijas un Lietuvas pieredze, sakrāto vairāk izņem tieši jaunieši.
To, kas ies pensijā, sākot ar 2060. gadu, ir ap 270 tūkstošiem, un kapitāls ir nepilni 2 miljardi. Viņiem otrā līmeņa uzkrājums veido lielāku pensijas daļu. Ja to iztērēs jau tagad, vecumdienās būs nepieciešams valsts atbalsts.
Divu nedēļu laikā par referenduma ierosināšanu parakstījušies ap 50 tūkstošiem. Lai ierosinātu tautas nobalsošanu, vajag vismaz 154 241 tūkstoti parakstu.
Tad, ja tauta par šo likumprojektu nobalso, tas stājas spēkā tāds, kāds tas stāv rakstīts. […] Nevar būt likumdošanas iniciatīva politisks instruments. Mums ir jāaug kaut kā sabiedrībai, un arī politiķiem ir jāsaprot, ka ne visi instrumenti ir izmantojami un nevar dzīvot pēc tā, ka ikviens līdzeklis ir labs, lai mērķi sasniegtu.
Senatore Senkāne Centrālajai vēlēšanu komisijai piedāvāja atteikt likuma grozījumu reģistrēšanu. Tādā gadījumā iesniedzējs lēmumu varētu pārsūdzēt tiesā, kura atbildētu uz strīdīgo jautājumu, vai grozījumu projekts ir pilnībā izstrādāts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
