Strīdīgā 1% pārdale no pensiju otrā līmeņa ir likumīga. Ko par spriedumu saka sūdzības iesniedzēji?

Saeima 2024. gada decembrī pieņēma grozījumus likumā, kas paredzēja turpmākos četrus gadus vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas otrā līmeņa pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Mērķis bija kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumos. Tomēr toreizējie opozīcijas deputāti uzskatīja, ka apstrīdētā norma pārkāpj tiesības uz sociālo nodrošinājumu, kā arī sociāli atbildīgas valsts principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā.

Pusotru gadu vēlāk, proti, šodien, tiesa paziņoja, ka izmaiņas atbilst valsts pamatlikumam. Secināts, ka izmaiņas darbaspēka nodokļos palielināja ienākumus aptuveni 95% strādājošo. Savukārt gandrīz pusei visu pensiju saņēmēju ienākumi pieauga, jo pensionāriem tika dubultots neapliekamais minimums – no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.

"Praktiski tas nozīmē, ka šodienas pensionāri un arī nākotnē tie, kas kļūs par pensionāriem, gūs pārliecību, ka pensiju sistēma ir stabila, pensijas tiks izmaksātas un pēc būtības izmaksas tiek līdzsvarotas," skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

Vienlaikus tiesa pārliecinājās, ka apstrīdētā norma nav mainījusi nedz pensiju sistēmu, nedz tās noteikumus, ne kārtību kādā vecuma pensija tiek aprēķināta, ne arī kritērijus vecuma pensijas saņemšanai.

Viens no galvenajiem iniciatoriem, toreizējais Saeimas deputāts – tagad jau ministrs – Edgars Tavars (AS) skaidro, ka respektē tiesas lēmumu, bet samilzušās finansiālās problēmas, kas gulst pār valsti, tas nebūt neatrisināšot.

"Problēma pēc savas būtības nav atrisināta, tikai vienīgi konkrētā lēmuma pamatojamību. Tas kas mani satrauc, ka līdzšinējā ilgtermiņa budžeta projektā es neredzu šos skaitļus nākotnē, ka būtu paredzēts atlikt atpakaļ, ņemot vērā uzblīdušo ārējo parādu, man nav pārliecības, ka būs iespēja atgriezt šo 1%," saka Tavars.

Savukārt Saeimas deputāts Edgars Putra (AS) norāda: "Tā laika koalīcijai bija vēlme izpatikt sabiedrībai un palielināt neapliekamo minimumu, kā rezultātā pieauga katra ienākumi, bet tajā pašā laikā 2028.gadā mums būs jādomā, kā sabalansēt budžetu – pēc būtības tā ir problēmas atlikšana uz vēlāku laiku!"

Starp toreizējiem Saeimas deputātiem, kas iesniegumu parakstīja, bija arī pašreizējais premjers Andris Kulbergs (AS), un TV3 Ziņas vēlējās noskaidrot arī viņa viedokli par tiesas lēmumu. Tomēr, ņemot vērā, citu tēmu aktualitāti un steidzamību premjera dienaskārtībā, Kulbergs no komentāra atturējās.