Satversmes tiesas spriedumi kļūst tuvāki cilvēkiem – uzmanības centrā valoda, troksnis un pensiju sistēma

Viņa uzsver, ka vienu vienojošu līniju visiem šī gada spriedumiem izdalīt ir grūti, jo Satversmes tiesā nonāk ļoti dažādi jautājumi – no privātpersonu un biedrību līdz pat deputātu un Valsts kontroles pieteikumiem.

Tomēr vairāki jautājumi šogad bijuši īpaši aktuāli, tostarp regulējums par valodu lietojumu un ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

"Jautājumu loks ir ļoti, ļoti atšķirīgs, bet šogad un arī nākamgad redzeslokā ir jautājumi par krievu valodas lietojumu un ierobežojumiem," skaidro Kucina.

Tiesa arī vērtējusi sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās, uzsverot līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību un mazākumtautību tiesībām. Vienlaikus Satversmes tiesa noteikusi, ka likumdevējam šie jautājumi jāprecizē normatīvajā regulējumā.

Cita būtiska tēma šogad bijusi arī izklaides trokšņa regulējums. Tiesa atzinusi, ka esošā kārtība nepietiekami aizsargā iedzīvotājus.

"Varam teikt, ka tiesības uz klusumu un mieru savā dzīvesvietā ir cilvēka pamattiesības – viennozīmīgi jā," uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Spriedumā norādīts, ka valstij jāizstrādā skaidrāks regulējums par trokšņa mērīšanu, kontroli un atbildību, vienlaikus sabalansējot sabiedrības intereses ar uzņēmējdarbības vidi.

Tāpat Satversmes tiesa skatījusi Varakļānu administratīvās reformas lietu, secinot, ka likumdevējs šajā gadījumā nav pārkāpis Satversmi, un arī spriedumu par pensiju otro līmeni, atzīstot par atbilstošu viena procentpunkta pārdali uz pirmo līmeni.

Kucina uzsver, ka Satversmes tiesas mērķis ir padarīt spriedumus saprotamākus un tuvākus sabiedrībai.

"Satversme ir dzīvs instruments – cilvēks tajā var ieraudzīt sevi un savu pamattiesību aizsardzību," viņa norāda.

Viņa arī atgādina, ka šobrīd iedzīvotāji var saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, vēršoties Satversmes tiesā, un šo iespēju izmanto arvien vairāk cilvēku.

Satversmes tiesa šogad atzīmē savu 30 gadu jubileju, un tās priekšsēdētāja uzsver, ka institūcijas galvenā loma nemainās – būt par cilvēktiesību garantu Latvijā un nodrošināt uzticību tiesiskumam arī nākotnē.