Satversmes tiesa vērtēs, vai Murmastienes pievienošana Madonai atbilst valsts pamatlikumam

Lieta ierosināta pērn janvārī pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma.

Deputāti uzskata, ka apstrīdētās normas netika pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam un likumdevējs nav ņēmis vērā Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikto.

Iesniegumā minēts, ka apstrīdētās normas esot pretrunā ar šo likumu, jo paredz Latgales vēsturiskajai zemei piederīgā Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas gandrīz pilnībā ietilpst Vidzemes vēsturiskajā zemē.

Deputātu ieskatā likumdevējs rīkojies patvaļīgi, neņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas kritērijus, un nav pienācīgi izsvēris vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumus.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 2024. gadā izsludinājis Saeimā pieņemtos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidents akcentē, ka likuma grozījumi bija nepieciešami, lai pabeigtu darbu pie jautājuma par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

ST 2021. gada 28. maijā pasludināja spriedumu, kurā tā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei. Rinkēvičs uzskata, ka tādējādi likumdevējs nedrīkstēja kavēties ar grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pieņemšanu, un "grozījumi bija izsludināmi".