Noslēgusies Ketleru dinastijas sarkofāgu restaurācija Jelgavas pils kapenēs

Jelgavas pils ir nozīmīga ne tikai kā viens no iespaidīgākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā un kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mājvieta, bet arī tāpēc, ka šeit atrodas unikālas kapenes, kurās atdusas Kurzemes un Zemgales hercogi, kuri Latvijas teritorijā valdīja vairāk nekā divus gadsimtus.

Greznajos kapeņu sarkofāgos atdusas daudzi zināmi augstmaņi, tostarp hercogs Jēkabs Ketlers, kura valdīšanas laikā Kurzemes hercogiste piedzīvoja savu zelta laikmetu. Jau vairāk nekā 50 gadus par šo vietu rūpējas Rundāles pils muzejs, pamazām glābjot gadiem ilgi novārtā atstātās kapenes.

"Pirmā reize, kad Rundāles pils muzejs atvēra hercogu kapenes pēc tam, kad pēc kara tās tika aizvērtas, lai netiktu izlaupītas, bija 1973. gads. Un tas ir brīdis, kad vispār sākās kapeņu atjaunošanas darbi, jo te viss bija briesmīgi izpostītā stāvoklī, bija visi tie apbedījumi jāsavāc un jāsakomplektē, kurš ir atradies kurā sarkofāgā. Tajā brīdī, kad sarkofāgi tika izveidoti, viņi spīdēja spoži, kā sudrabs, bija ar zeltījumu un izskatījās ārkārtīgi grezni," saka Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem Rundāles pils restauratori sāka arī īpašu sarkofāgu restaurācijas programmu. Tās laikā pamazām atjaunoti arī vairāku simtu gadu senie Jelgavas pils kapeņu dzelzs zārki, kuros atdusas gan Ketleru, gan viņu pēcteču – Bīronu dzimtas. Šis darbs nav viegls un prasa daudz laika un pacietības, stāsta viens no restauratoriem Jānis Līdaka, kurš savu roku pielicis vairāk nekā desmit sarkofāgu restaurācijā.

"Tas process ir diezgan sarežģīts. Pirmkārt, jau es to nedaru viens, to dara vēl viens restaurators. Viņam tiek ielikts iekšā jauns karkass, lai vispār kopā turas un tiek pieliktas trūkstošās detaļas – kājas vai tie eņģeļi, kas vienmēr ir nolauzti. (TV3: Kas ir grūtākais?) Ir izaicinājums piemeklēt toni. Uzzeltīt smuki ir viegli. Bet uzzeltīt vecu, tādu, ka izskatās, ka viņš ir nostāvējis 200-300 gadus, tas nav vienkārši," saka Līdaka.

Un tagad gadu desmitiem ieguldītais darbs ir noslēdzies. Mācītājam iesvētot pēdējos četrus atjaunotos Ketleru dzimtas sarkofāgus, noslēgusies šīs dinastijas apbedījumu restaurācija  Tas noticis pateicoties arī Kurzemes bruņniecības fonda atbalstam – tā ir Vācijas organizācija, kurā apvienojušies baronu un citu muižnieku dzimtu pēcteči, kuriem joprojām ir svarīga šī vēsturiskā mantojuma saglabāšana.

"Vēsturiski un kultūras ziņā nozīmīgiem jautājumiem mūsdienu Latvijas teritorijā – tas ir tas, ar ko mēs nodarbojamies. Un tāpēc mēs cenšamies saglabāt vēsturiskās liecības, piemēram, baznīcu jumtu atjaunošanu, ko esam atbalstījuši, vai arī šobrīd sarkofāgu restaurācija. Mēs šobrīd esam Rīgā ar lielāku vācu delegāciju, nākamnedēļ ceļosim pa Kurzemi, tādējādi arī parādot savu attieksmi. Jā, tā ir mūsu pagātne, bet arī kopīgs uzdevums to saglabāt kā brīvās Eiropas daļu," pauž barons, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs Nikolass fon Bērs.

Noslēdzoties sarkofāgu restaurācijai, fonds darbu Latvijā neplāno pārtraukt. Ir vēl citas ieceres, kā kopā ar Rundāles pils muzeju atjaunot kultūrvēsturisko mantojumu, kas saglabājies no Kurzemes hercogistes laikiem.