Bijusī Serbijas premjere: serbi nav "mazie krievi"
Serbija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sniegusi Kijivai vairāk nekā 60 miljonus eiro finansiālā un humānā atbalsta, vienlaikus neiesaistoties militārās palīdzības sniegšanā, intervijā "Euronews" uzsvērusi Serbijas parlamenta priekšsēdētāja un bijusī premjerministre Ana Brnabiča. Viņa noraidīja pārmetumus par Serbijas prokrievisku nostāju un vienlaikus kritizēja Eiropas Savienību par, viņasprāt, nevienlīdzīgu attieksmi pret Serbijas pievienošanās procesu.
Briselē notikušajā konferencē, kurā tika apspriesta gatavošanās izstādei "EXPO 2027", Serbijas ekonomikas attīstība un valsts virzība uz dalību Eiropas Savienībā, Brnabiča uzsvēra, ka Belgrada Ukrainu atbalstījusi kopš kara sākuma.
"Mēs bijām vienīgā Rietumbalkānu valsts, kas vissarežģītākajos ziemas mēnešos piegādāja Ukrainai elektroapgādes iekārtas, ģeneratorus un rezerves daļas. Pat tad, kad šādu aprīkojumu tirgū nebija iespējams iegādāties, mēs to sūtījām no savām rezervēm," sacīja Brnabiča.
Pēc viņas teiktā, tas veicinājis ciešu sadarbību starp Serbiju un Ukrainu, lai gan Eiropā par to zinot salīdzinoši maz.
Viņa norādīja, ka Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs regulāri sazinās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, savukārt viņai pašai esot pastāvīgs kontakts ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Brnabiča arī noraidīja bieži izskanējušos apgalvojumus, ka Serbija esot Krievijas sabiedrotā vai "Trojas zirgs" Eiropā. "Mēs, serbi, neesam "mazie krievi". Serbija ir neatkarīga un suverēna valsts ar gandrīz tūkstoš gadu ilgu vēsturi," viņa sacīja.
Vienlaikus politiķe atzina, ka Serbijai vēsturiski ir labas attiecības ar Krieviju, taču uzsvēra, ka tās neesot bez domstarpībām. Viņa atgādināja, ka Krievija vairākkārt kritizējusi Serbiju par balsojumiem ANO, kuros nosodīta Krievijas agresija Ukrainā, kā arī par Belgradas sniegto palīdzību Ukrainai.
"Ja runa ir par Serbijas attiecībām ar Ukrainu un mūsu sniegtā atbalsta apmēru, vislabāk to jautāt pašai Ukrainai," piebilda Brnabiča.
Runājot par Serbijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā, parlamenta priekšsēdētāja pauda neapmierinātību ar, viņasprāt, atšķirīgām prasībām kandidātvalstīm.
Viņa kā piemēru minēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) rekomendāciju ieviešanu vēlēšanu sistēmas pilnveidošanai.
"Lai atvērtu trešo sarunu kopu, mums jāīsteno visas ODIHR rekomendācijas, lai gan citas kandidātvalstis ir atvērušas sarunu kopas, neieviešot pat vienu no tām. Šādus dubultstandartus ir grūti izskaidrot mūsu sabiedrībai, un tie grauj uzticēšanos Eiropas Savienībai," sacīja Brnabiča.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Serbija negrasās atteikties no mērķa pievienoties Eiropas Savienībai, taču pauda cerību, ka nākotnē kandidātvalstīm tiks piemēroti vienlīdzīgāki nosacījumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
