Pateicoties VUGD ziedojumam, brīvprātīgie ugunsdzēsēji atjauno autoparku
Vairākas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības nupat atjaunojušas savus autoparkus. Tas pateicoties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kurš lēmis pašvaldībām nodot 48 savas lietotās, taču aizvien labā tehniskā kārtībā esošās autocisternas, kas ir uzticamākas un ļauj uz izsaukumiem doties daudz operatīvāk. Vienlaikus gan izskan arī pirmās bažas par to, vai biedrības būs spējīgas šos auto uzturēt, jo šobrīd brīvprātīgie ugunsdzēsēji Latvijā darbojas tikai ar pašvaldību un ziedotāju atbalstu.
Saldus novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ar lepnumu izvizina ar vienu no "Renault" autocisternām, kuru vien pagājušo mēness tā ieguvusi savā rīcībā. Turpmāk ar to darbus veiks brīvprātīgie ugunsdzēsēji no "Zirņu" posteņa un tur saka – šis darba zirgs salīdzinot ar iepriekš lietoto padomju "ziliņu", ir kā diena pret nakti.
"Cits temps, cita uzticamība. Tur arī zini, ka iekāpsi tajā mašīnā, tu zini, ka viņa arī ies. ZIL automašīnas ir kā jau padomju laiku – viņas var iet, var arī neiet. Protams, labi, ka ir arī tādas mašīnas, bet labāk ir, ka jaunākas, spēcīgāka, ātrāka, ar lielāku ietilpību ūdenim."
Saldus novads kopumā no VUGD pārņems četras šādas autocisternas, kuras tālāk pašvaldība jau nodod biedrības lietošanā. Saldus pusē ar šiem auto plānots novecojušo autoparku nomainīt ne tikai "Zirņu", bet arī "Kursīšu" un "Ezeres" postenī. Savukārt ceturtā autocisterna ļaus izveidot jaunu brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteni Kalnos pie pašas Lietuvas robežas – vietā, kur līdz šim nelaimes gadījumos palīdzības sniegšana bijusi apgrūtināta.
"No mūsu Ezeres posteņa neatrodas tālu, aptuveni 25 kilometri, bet piebraukšana tur ir ļoti sarežģīta. Jo visur apkārt Venta plūst, ir visādi grāvji, un tas arī samazina to piebraucamo ceļu skaitu. Tāpat Saldū. Mums tur ir tikai divas automašīnas. Neviens jau nesaka, ka viņi slikti dara savu darbu. Darbu viņi dara ļoti labi. Bet tas, ka viņi nevar paspēt visur vienlaicīgi būt."
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienības valdes priekšsēdētājs saka – šis ir līdz šim vērienīgākais VUGD ziedojums, kas ļaus brīvprātīgajiem darbu veikt daudz operatīvāk virknē Latvijas reģionu. Vienlaikus jauna tehnika nāk ar jauniem izaicinājumiem – šo auto uzturēšana būs dārgāka.
"Jebkura detaļa, mēs jau skatījāmies pa katalogiem, cik apkope izmaksā. Protams, iepriekšējie "ziliņi" un "gaziki" neko nemaksāja praktiski, bet šeit būs."
Taču nepietiekams finansējuma ir tas ar ko sastopas teju visas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības – to darbs notiek tikai pateicoties pašvaldību un ziedotāju atbalstam. Un tā, neskatoties uz to, ka nereti tieši brīvprātīgie ir lielākais atbalsts glābšanas dienestam, tādēļ brīvprātīgie sagaida arī valsts iesaisti finansiāli.
"Ne jau mēs prasām sev naudu atlīdzībai. Lai mēs tiešām varam iekāpt drošā mašīnā, drošā ekipējumā un izdarīt to, ko mēs darām šobrīd."
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks atzīst – diskusijas par valsts atbalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām ir bijušas, jo dienests tās redz kā nozīmīgu daļu no kopējās sistēmas. Pat izstrādāts modelis, kā brīvprātīgos nākotnē varētu finansiāli atbalstīt, taču līdz šim tam nav izdevies gūt politisku atbalstu.
"Viņš būtu, kā kompensācijas mehānisms, tad, kad viņi piedalās ugunsgrēka vai prevencijas pasākumos. Tajās, piemēram, teritorijās, kur risks ir jau tuvu vidējiem tā būtu jau kompensācija, kas būtu ieskaitīta automātiski – ja mēs redzam pēc riska novērtējuma, ka tur gan notikumu skaits, gan ir lielāks, gan sarežģītāks. Tad būtu jau vienreizēja kompensācija par to, ka viņi ir gatavi reaģēt."
Aprēķināts, ka šāda kompensāciju modeļa ieviešanai pirmajā gadā būtu nepieciešami aptuveni pusotrs miljons eiro, bet turpmāk – vēl mazāk. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijās uzskata, ka tā nav liela summa, ņemot vērā, ka visā Latvija šobrīd darbojas vairāki desmiti šādu formējumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
