Latvijā uz priekšu virzās tā sauktais "Netflix" nodoklis. Ko tas nozīmēs iedzīvotājiem?

Pēdējos gados padsmit ļoti izmainījies tas, kā skatāmies filmas un seriālus. Milzu popularitāti ieguvuši dažādi audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma, vienkāršāk sakot, dažādas straumēšanas platformas. Šajā uzvaras gājienā milzu uzrāviens pandēmijas, kovida, gados, kas mūs visus atsēdināja mājās.

Pašmāju "Go3", ārvalstu milži, piemēram, "Prime Video", "Disney+" un pasaulē populārākais – "Netflix". Konkrēti dati par šī biznesa mērogu nav publiski, bet, noprotams, ka Latvijā varētu būt daži simti tūkstošu abonementu un attiecīgi konkrētais tirgus pie mums varētu būt lēšams pat desmitos miljonu eiro.

Lai mudinātu šīs platformas atbalstīt vietēju saturu, daudzās Eiropas valstīs jau ieviesta iniciatīva, kas neoficiāli nokristīta par "Netflix" nodokli.

Jau pirms vairākiem gadiem par to sāka spriest arī Latvijā. Regulējums nobremzējās, gaidot kādu kopējo Eiropas mēroga risinājumu, bet, arvien vairāk valstīm izšķiroties to darīt individuāli un arī nomainoties politiskajai varai Latvijā, to nolemts virzīt arī pie mums.

"Mēs pēc būtības varam runāt par aptuveni vienu miljonu eiro, iespējams, nedaudz vairāk, kas tad varētu nonākt Latvijas kino industrijā. Ņemot vērā, ka ir dots neliels arī pārejas laiks, tad, iespējams, šī summa varētu arī augt," saka Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA).

Likuma prasības platformas varēs izpildīt dažādos veidos. Vienkārši maksāt 3,5% no ieņēmumiem, kas gūti konkrētā valstī, vai nu līdzīgā vērtībā iegādāties licences Latvijas filmu vai seriālu izrādīšanai, vai nu uzņēmums pats iesaistās vietējā satura veidošanā atbilstošā finansiālā apmērā.

Jaunā norma attieksies kā uz starptautiskajām, tā uz vietējām straumēšanas platformām, taču pēdējās jau gana investē pašmāju saturā, lai tām nebūtu šāds nodoklis jāmaksā.

Jautāts, kas liedz šai starptautiskajai platformai plūstoši paņemt tās papildu izmaksas un vienkārši pārlikt uz patērētājiem, Āboliņš saka: "Protams, nekas neliedz, bet nevienā valstī viņi to nav darījuši. Tātad ir šobrīd 17 valstīs ieviesta līdzīga sistēma. Tās summas ļoti atšķiras. Piemēram, ir valstis, kur ir pat 25%. Ir valstis, kur ir mazāk par mūsu 3,5%."

Uz norādi, ka paraugoties uz to, kas pēdējos gados noticis Šveicē, Grieķijā, Francijā, Itālijā, Āboliņš pauž: "Šī ir citāda situācija. (TV3: Tiek celtas abonementu cenas. "Netflix" savā mājaslapā melns uz balta raksta, ka nodokļi tajā skaitā ietekmē, cik maksā. Jautājums, vai nodoklis netiek īstenībā uzlikts Latvijas patērētājiem?) Šai normai atbalstu pauž arī nodokļu eksperts Jānis Taukačs, kurš vienlaikus uzskata, ka Latvijai jāsadūšojas pašai un nebūtu jāgaida kāda Eiropas Savienības vai citādi pārnacionāla vienošanās saistībā ar gadiem diskutēto tā saukto digitālo nodokli, ar kuru iecerēts aplikt tādus starptautiskus milžus kā "Google" un "Facebook"."

"To digitālo platformu nodokli arī nobremzēja tas pats arguments, ka mums tomēr ir stratēģiski svarīgāk draudzēties ar ASV, nekā no viņiem prasīt nodokli un skatīties, ko tad Tramps liks pretim," saka advokātu biroja "Sorainen" partneris, nodokļu eksperts Jānis Taukačs.

Kultūras ministrijā norāda, ka sākumā jātiek galā ar tā saukto "Netflix" nodokli, kas vēl jāpieņem Saeimā, un pēc tam var diskutēt par tālāko.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!