Grib dienēt, bet netiek: kāpēc Igaunija šogad atsaka dienestu brīvprātīgajiem
Igaunijas armijā šogad izveidojusies paradoksāla situācija. Aptuveni pusotrs tūkstotis jauniešu, kuri brīvprātīgi vēlējās iziet militāro dienestu, saņēmuši atteikumu un palikuši neziņā, ko darīt nākamgad. Brīvprātīgie parasti aizpilda vismaz pusi no visiem jauniesaucamajiem Igaunijā. Atteikuma iemesls šogad – restrukturizācija pašos bruņotajos spēkos.
Pēc vidusskolas beigšanas Rasmuss uzreiz plānoja doties armijā. Iziet 11 mēnešu garo dienestu un tādējādi izvairīties no iespējas vēlāk tikt iesauktam studiju laikā. Taču vēstule no Aizsardzības resora bija kā auksta duša.
"Biju vīlies, jo visas olas, tā teikt, biju salicis vienā grozā. Pieteicos vēl skolas laikā, bet janvārī saņēmu vēstuli, ka mani neņems. Sākumā bija šoks, tad panika, ko man tagad darīt." Rasmus Raisārs, vidusskolas absolvents
Šis gads Igaunijā tiešām ir citāds. Ja parasti dienestā uzņem līdz pat 3800 jauniešu, šogad – tikai 1200. Aizsardzības spēki šobrīd pārplāno savu darbību un profesionālie karavīri, kas parasti apmāca jaunos, tagad ir aizņemti citur.
"Aiz durvīm tiešām palika daudzi. Saprotu, ka tas izjauca viņu nākotnes plānus. Vienlaikus dienesta pienākums viņiem tik un tā būs jāizpilda. Ja ne šogad, tad nākamajā vai aiznākamajā gadā." Anu Ranuveski, Aizsardzības resursu departamenta pārstāve
Atšķirībā no Latvijas Igaunijā obligātais dienests nebija atcelts. Tiesa, iesauc un armijas amatapmācību iziet vidēji 30% no attiecīgo vecumu sasniegušajiem.
Šogad prioritāte bija tiem, kuri vēlas kļūt par profesionāliem karavīriem.
Tas nozīmē, ka Rasmusu, kurš iepriekš vēlējās dienēt un tad studēt, teorētiski var iesaukt obligātajā dienestā. Savukārt viņš pēc saņemtā atteikuma tagad jau noskaņojies studijām.
"Es tikko nāku no Iekšējās drošības akadēmijas fiziskajiem testiem. Ja viss būs labi, tikšu nākamajā kārtā. Vēl domāju par kaut ko pilnīgi pretēju – Vīlandes Kultūras akadēmiju." Rasmus Raisārs, vidusskolas absolvents
Taču, ja šogad lielam skaitam gribētāju nācies atteikt, tad nākotnē situācija draud izvērsties pretēja. Prognozes rāda, ka salīdzinoši drīz pietrūks vīriešu, ko iesaukt armijā. Turklāt jauniešu veselība pasliktinās – prasībām atbilst vien 46%. Tāpēc atkal aktualizējies jautājums par obligāto dienestu sievietēm.
"Ap 2040. gadu mēs vairs nespēsim nokomplektēt dienestu, pat ja paņemtu pilnīgi visus puišus. Šis jautājums būs jārisina. Es uzskatu – valsts aizsardzība ir katra pilsoņa pienākums, neatkarīgi no dzimuma." Anu Ranuveski, Aizsardzības resursu departamenta pārstāve
Tiek pieļauts, ka politiskā līmenī diskusija par sieviešu obligāto dienestu sāksies pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
