Māksliniece Ligita Caune Lielzalves muižai dāvina 10 gleznas

Jau vairākus gadus tiek veidota muižas mājās gleznu galerija, kuras aizsācēja ir māksliniece Taiga Kalvišķe ar pirmo gleznu dāvinājumu.

Šajā reizē galerijas gleznu krājumus papildinājies ar mākslinieces Ligitas Caunes 10 darbiem, no kuriem lielākā daļa ir Sēlijas ainavas.

Sēlijas daudzināšana un popularizēšana ir "Sēļu kluba" misija un arī šī gada projekta "Sēlijas kultūrvēsture Lielzalves muižā" mērķis.

Gleznotāja Ligita Caune ir Sēlijas zemes skaistuma nesēja un godinātāja savos darbos un arī dzīvē. Ar Lielzalves muižā dāvinātajiem darbiem iepazīsim mākslinieci tuvāk un varēsim veidot vēl pilnvērtīgāku stāstu par mūsu kultūrvēsturisko novadu un tā īpašajiem cilvēkiem.

Lielzalves muiža ir bijusi Livonijas ordeņa bruņinieku muiža. Pēc Livonijas sabrukuma zemes ap Zalvītes upi izdeva par lēni jeb nodeva valdījumā kopā ar Neretas un Daudzevas muižu zemēm bijušajam Livonijas ordeņa komturam (ordeņa pārvaldes iecirkņa vadītājam) Vilhelmam fon Efernam (Effern).

Muižas medību pils jeb kungu māja celta 1676. gadā — hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā, jo šīs zemes bija Kurzemes-Zemgales hercogistes (1562-1795) sastāvā. Muižas mājā saglabājušās seno pamatu un pagrabu daļas, nojaukto krāšņu  podiņu fragmenti, atrasti Polijas-Lietuvas kopvalsts šiliņi.

Katrs gadsimts muižas celtnē atstājis sava laikmeta liecības. Muiža piederējusi arī fon Pletenbergiem (Valters Pletenbergs, viņa meita Elizabete u.c.),  Vāleniem (Benjamins, viņa meita Konstance Urzula), Brakeliem (Kazimirs Kristofs, viņa dēls Fridrihs Kazimirs), Korfiem (Nikolaus fon Korfs ar sievu Konstanci Ursulu, viņu dēls Nikolaus Ernsts fon Korfs, dz. Bruknā), Zuboviem (Valerians un viņa brālis Platons) un grāfiem Šuvaloviem (1826–1920). Pēdējie muižas īpašnieki bija grāfu Teklas un Andreja Šuvalovu dēls Pāvels un mazdēls Aleksandrs Šuvalovs.

Pēc īpašumu privatizācijas 1922. gadā ap 8000 ha muižas zemes sadalīja jaunsaimniecībās, bet pils tika nodota Zalves skolas vajadzībām, jo skolas ēka bija nodegusi. Zalves pamatskola darbojās ar pārtraukumiem 1. un  2.pasaules kara laikā, kad tajā izvietots vācu hospitālis, līdz skolas slēgšanai 2009.gadā.

Trīsarpus gadsimtus senā muižas māja apvīta leģendām par ļauniem un labiem saimniekiem, te mitušo ieradumiem un paražām, par pazemes ejām, piedzīvojumiem un spoku stāstiem.

Bijusī medību pils 20. gs. zaudējusi vērtīgas arhitektoniskās iezīmes un piedzīvojusi telpu pārbūvi. Neskatoties uz to, tā ir būtiska bijušās muižas apbūves centra sastāvdaļa, kas arī tagad kopā ar parku un klēti veido kultūrvēsturisko vidi.

Par muižas mājas jeb medību pils seno greznību liecina arī vēsturiskā interjera dekoratīvās apdares elementi – vairāk nekā 100 gadus veci dekoratīvu sienu krāsojumu varianti un sienu apdare, cokola krāsojums. Gandrīz visās telpās ir 19. gs. vidus sienu-griestu dzegu profili, vairākās – griestu rozetes, lustru āķi.

Lielzalves muižas kungu māja iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ēkā un īpaši izveidotā ekspozīcijā par muižas vēsturi skatāmi atrastie artefakti no muižas kungu mājas pastāvēšanas dažādiem periodiem, sākot no 17. gs. Te glabājas pareizticīgo relikvija – kiots ar sakrālu tekstu, kas atradies šīs muižas kapelā.

Saglabājusies muižas klēts (1858. gads) un senā muižas parka daļa ar alejām un jauniem vizuāliem objektiem.