Latvija pēdējā vietā Eiropā pēc pensionāru uzkrātās bagātības

Kā raksta "The Times", atsaucoties uz Lielbritānijas Nacionālās statistikas biroja (ONS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem, britu mājsaimniecību vidējā turība 66 līdz 75 gadu vecuma grupā pārsniedz 500 000 britu mārciņu.

Tikmēr visaugstākie rādītāji reģistrēti Luksemburgā, kur šīs vecuma grupas mājsaimniecību vidējā turība sasniedz aptuveni 1,19 miljonus eiro.

Savukārt Latvija atrodas saraksta beigās.

Saskaņā ar ECB mājsaimniecību finanšu apsekojumu Latvijas pensionāru mājsaimniecību vidējā neto turība ir 42 100 eiro, kas ir zemākais rādītājs starp pētījumā iekļautajām Eiropas valstīm.

Kāpēc britu pensionāri ir tik turīgi?

Eksperti norāda, ka nozīmīga loma bijusi straujam nekustamo īpašumu vērtības kāpumam un agrāk plaši pieejamajām darba devēju finansētajām pensiju shēmām.

Starppaaudžu fonda pārstāvis Konors Nakans uzskata, ka tā dēvētā "baby boomer" jeb pēckara paaudze nonākusi īpaši izdevīgā situācijā.

"Viņi varētu būt viena no veiksmīgākajām paaudzēm vēsturē, jo iegādājās mājokļus laikā, kad cenas bija ievērojami zemākas attiecībā pret ienākumiem, un vienlaikus guva labumu no dāsnām darba pensiju sistēmām," saka Nakans.

ONS dati liecina, ka 74% britu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, mājokli pilnībā īpašumā iegādājušies bez hipotekārajām saistībām. Tas nozīmē, ka pensionēšanās vecumā viņiem nav jāsedz īres vai kredīta maksājumi.

Latvija ir lētāka, taču tas neatceļ atšķirības

Eksperti gan brīdina, ka dažādu valstu turību nevar vērtēt tikai pēc absolūtiem skaitļiem.

Finanšu uzņēmuma "Fidelity International" analītiķe Marianna Hanta uzsver, ka dzīves dārdzība Eiropā būtiski atšķiras.

VIDEO: Vai Latvijā būtu jāpalielina pensionēšanās vecums?

"Cilvēks ar 500 000 mārciņu lielu kapitālu Latvijā justos gandrīz kā miljonārs, taču Luksemburgā šī nauda sniegtu daudz mazāku finansiālo komfortu," viņa norāda.

Saskaņā ar publikācijā minētajiem aprēķiniem vienam cilvēkam Latvijā ikmēneša izdevumi ir ievērojami zemāki nekā Luksemburgā. Taču pat ņemot vērā atšķirīgās cenas, plaisa starp bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm joprojām ir ļoti ievērojama.

Turību nosaka ne tikai pensijas

Speciālisti norāda, ka pensionāru uzkrāto kapitālu ilgtermiņā ietekmē vairāki faktori: darba ienākumi dzīves laikā, paradumi krāt, nodokļu sistēma, mājokļu cenas un privāto pensiju pieejamība.

"Darba mūža ienākumi, uzkrājumi, nodokļi un valsts pensiju sistēmas dāsnums spēlē būtisku lomu," skaidroja Hanta.

Viņa piebilda, ka valstīs, kur iedzīvotāji gadu desmitiem veidojuši uzkrājumus privātajās vai darba vietu pensiju shēmās, pensionāri parasti ir turīgāki nekā valstīs, kur lielāka paļaušanās ir uz valsts pensijām.

Proti, saskaņā ar naudas pārskaitījumu pakalpojuma "Wise" datiem, Lielhercogistes iedzīvotājiem mēnesī būtu nepieciešamas aptuveni aptuveni 2570 eiro, no kuriem 61% būtu jāsedz mājokļa izmaksas. Tikmēr, vientuļai personai, kas dzīvo Latvijā, mēnesī būtu nepieciešami aptuveni 1047 eiro, no kuriem 31% tiktu novirzīts mājokļa izmaksām.

Ienākumu ziņā aina ir nedaudz citāda

Pētījums norāda, ka, vērtējot nevis uzkrāto bagātību, bet ikdienas ienākumus, Lielbritānija Eiropā atrodas aptuveni vidusdaļā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka britu pensionāru ienākumi vecumā no 66 līdz 75 gadiem sasniedz aptuveni 91% no valstī vidējiem ienākumiem.

Tikmēr dažās Eiropas valstīs, tostarp Itālijā, Francijā un Luksemburgā, pensionāri pat saņem ienākumus, kas salīdzināmi vai atsevišķos gadījumos pārsniedz ienākumus darba gados.

Tomēr eksperti uzsver, ka vidējie rādītāji neatspoguļo visu situāciju. "Katrā valstī ir pensionāri, kuri dzīvo ļoti pārticīgi, un tādi, kuriem ir grūtības savilkt kopā galus. Lai saprastu, cik komfortabla patiesībā ir dzīve pensijas vecumā, jāvērtē ne tikai vidējie dati, bet arī nevienlīdzība, dzīves dārdzība, veselības aprūpe un valsts atbalsts," norāda Hanta.