Uz saturu

Prokuratūra prasa atcelt valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem. Valdībai var nākties atzīt, ka tie bijuši prettiesiski

Prokuratūra met nopietnu ēnu pār iepriekšējās valdības lēmumiem, kas pieņemti tā saucamajā kokrūpnieku lietā. Pēc vairāku mēnešu pārbaudes secināts, ka Ministru kabineta rīcība, uzdodot "Latvijas valsts mežiem" mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska. Tagad prokuratūra prasa šos lēmumus atcelt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tā dēvētā kokrūpnieku lieta nu ir pāraugusi nopietnā tiesiskā jautājumā. Pēc veiktās pārbaudes, savu vērtējumu sniegusi arī Ģenerālprokuratūra. Un tas ir ļoti skarbs.

Raidījumā "Nekā personīga" – ģenerālprokurors Armīns Meisters atzina, ka prokuratūra apstrīd valdības piešķirtās atlaides kokrūpniekiem, piebilstot, ka tās lēmumi tikuši balstīti uz nepatiesu informāciju un valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi. Ģenerālprokurors gan neprecizē, cik lieli tie ir..!

Armīns Meisters,
ģenerālprokurors, raidījums "Nekā personīga", 19.07.2026

"Ir iesniegts prokurora protests MK, kurā tiek aicināts MK atcelt šos divus protokola lēmumus, kas prokuratūras ieskatā ir prettiesiski. Balstīta uz nepatiesu informāciju. Prokuratūras viedoklis nav mainījies, atbalsts kokrūpniekiem nebija nepieciešams. Tam nebija nekāda nejuridiska, ne faktiska pamata."

Valdības pieņemtie lēmumi esot pretrunā vairākiem Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, tāpēc tie būtu jāatceļ. Ja Ministru kabinets protestu akceptēs, uzņēmumiem būs valstij jāatmaksā atlaižu radītā cenu starpība.

Armīns Meisters,
ģenerālprokurors, raidījums "Nekā personīga", 19.07.2026

"Ko valsts zaudēja pretimnākšanas rezultātā, tiem 10 uzņēmumiem būtu jāatmaksā atpakaļ. Tas būtu scenārijs, protams, juridiski jāizvērtē. Bet mēs šādu variantu neizslēdzam."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Prokuratūras prasība valdībai ir jāizvērtē līdz 24. jūlijam. Tas ir termiņš, kad Ministru kabinetam būtu jāizšķiras, piekrist prokurora protestam vai tomēr aizstāvēt iepriekš pieņemtos lēmumus.

Uldis Augulis
zemkopības ministrs, ZZS

Augulis: "Jāsaka, ka sagatavota atbilde, ko valdība rīt akceptēs, atbilstoši noteiktajai kārtībai."

TV3 Ziņas: "Kas rakstīts tajā atbildē?"

Augulis: "To es nevaru teikt, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Atbilde saskaņota, juridiski izsvērta, tiesiski pamatota."

TV3 Ziņas: "Vai tas ir bijis prettiesisks lēmums, kā norāda ģenerālprokuratūra, vai nē?"

Augulis: "Valdība pieņem tikai tiesiskus lēmumus."

Ja valdība protestam piekritīs, tas būs rets gadījums, kad Ministru kabinetam nāksies atzīt, ka tā pieņemtais lēmums bijuši prettiesiski. Savukārt, ja protestu noraidīs, galīgais vārds šajā jautājumā varētu būt Satversmes tiesai!

Armīns Meisters
ģenerālprokurors, raidījums "Nekā personīga", 19.07.2026

"Prokuratūras pienākums ir rīkoties, lai šādi lēmumi tiktu atzīti par spēkā neesošajiem. Prokuratūra patur tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai atzītu par spēkā neesošiem."

Taču neatkarīgi no tā, kāds būs valdības lēmums, prokuratūras secinājumi jau tagad rada jautājumus par to, kā tika pieņemti lēmumi, kas ietekmēja gan valsts uzņēmumu, gan valsts finanšu intereses. Arī jautājums par iespējamo amatpersonu atbildību pagaidām paliek atklāts.

Jāatgādina, ka saistībā ar šo lietu maija vidū Ģenerālprokuratūra veica plašas izmeklēšanas darbības un lietā ir 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess, to skaitā arī bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze un bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Iepriekš tika ziņots, ka valstij nodarītie zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm