Miljoni piešķirti, bet cietušie bez palīdzības? Zemnieki apstrīd atbalsta sadali
Raža pagalam, zaudējumi milzīgi, bet atbalsta nav! Pēc pagājušā gada nelabvēlīgajiem laikapstākļiem Eiropas Savienība Latvijas lauksaimniekiem piešķīra 4,2 miljonus eiro. Tomēr zemnieki norāda, ka finansējuma sadale nav bijusi taisnīga, jo piešķirtie līdzekļi nav sasnieguši tos, kuri cieta visvairāk.
Tā, piemēram, Krāslavas novada zemnieku saimniecība "Vaicuļevas avoti" ir specializējusies kartupeļu un zirņu audzēšanā. Un no plānotajām 20 tonnām, pērn kartupeļu raža bijusi piecas reizes mazāka.
Aptuveni 10 000 eiro zaudējumu tikai uz kartupeļiem. Par zirņiem, arī 10 vai pat vairāk tūkstoši..
Lai palīdzētu nozarei, Eiropas Komisija Latvijai piešķīra 4,2 miljonus eiro ārkārtas atbalstam. Tomēr ne visiem to izdevās saņemt.
Uzskatām, ka bija nepareizs lēmums, kā sadalīja naudas līdzekļus. Paņēma kritērijus, pēc kuriem atbalstīt zemniekus, skatījās uz neto apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo divu gadu rādītājiem. Un daudzas saimniecības nevarēja saņemt atbalstu.
Zemnieks uzskata, ka izvēlētā metodika nav ļāvusi objektīvi novērtēt reālos zaudējumus.
Savukārt Zemkopības ministrijā norāda, ka atbalsta piešķiršanas nosacījumi izstrādāti, ievērojot Eiropas Komisijas prasības. Ministrijā uzsver, ka finansējuma apjoms bijis ierobežots, tādēļ bija nepieciešami vienoti kritēriji, pēc kuriem noteikt atbalsta saņēmējus.
Strikti. 20% ir strikti noteikts, ja ir ienākumu kritums, tāpēc vērtējam šo saimniecību kopumā. Vai jāvērtē tikai viens virziens? Nē. Nozarēm jāiet uz diversifikāciju un, skatāmies saimniecību kopumā, ja ilgtermiņā gribam ražot, jābūt ilgtspējīgām.
Mūsu saimniecībā ir tāda situācija, ka nesaņēma atbalstu, jo neto apgrozījums bija lielāks nekā divu gadu iepriekšējais rādītājs, bet tāpēc, ka mainījām tehnoloģijas. Veicām lielus ieguldījumus saimniecībā, pārgājām uz intensīvu audzēšanu un tas viss rāda to, ka palielinājām ražu, bet saimniecība strādāja ar zaudējumiem 2025. gadā. Bija grūts gads, bet neiekritām kritērijos.
Amatpersonas saka, ka kopumā par pērnās vasaras nelabvēlīgajiem laikapstākļiem pieteikumi tika saņemti par 16 miljioniem eiro. Cik tieši saimniecības atbalstu saņēma, Zemkopības ministrijā atbildēt nevar.
Daudzi nekvalificējās, jo vērtējām visu saimniecību kopumā. Nozarēm ir jāfokusējas uz diversifikāciju. Jāskatās, kādas apdrošināšanas iespējas. Jāuzņemas atbildības risks, mēs nevaram nepārtraukti kompensēt. Tāpēc mums ir diskusijas ar lauksaimniekiem, ka riska pārvaldība ir viena no prioritātēm. Kompensācija – tā ir ārkārtas situācija pie milzīgiem zaudējumiem.
Tomēr lauksaimnieks saglabā pārliecību, ka ārkārtas atbalsta sadalījums nav bijis taisnīgs. Lai panāktu izmaiņas, vairāki nozares pārstāvji sagatavojuši atklātu vēstuli ar aicinājumu pārskatīt atbalsta piešķiršanas principus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
