Slutišķu gravu takā apmeklētājus sagaida "Daugavas racēju" skulptūras

Slutišķu gravu taka ir interesants pastaigu maršruts, kas atrodas ļoti gleznainā dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. Taka savieno Slutišķu krauju un Slutišķu ciemu.

Pēc latviešu tautas pasakas "Kā zvēri raka Daugavu" motīviem izveidotas un uzstādītas koka skulptūras – lapsa, zaķis, āpsis, kurmis, bute, pīle, zoss, vēzis, lietus putns, Dieviņš un lācis.

Takā uzstādīti arī informatīvie stendi un gājēju plūsmas skaitītājs, kas turpmāk ļaus sekot apmeklētāju skaitam un izvērtēt takas noslogojumu dažādos gadalaikos.

Folkloras motīvu iekļaušana dabas vidē ļāvusi taku padarīt saistošu dažāda vecuma apmeklētājiem. Bērniem tā kļūst par aizraujošu piedzīvojumu, meklējot pasaku tēlus, savukārt pieaugušajiem – iespēju no jauna iepazīt latviešu tautas mutvārdu mantojumu un sajust saikni starp cilvēku, dabu un senajiem nostāstiem.

Taka piemērota aktīvās atpūtas cienītājiem. Apmeklētāji var izvēlēties vienu no diviem maršrutiem. Sarežģītākais ved pa gravām, kur jākāpj augšup un lejup pa pakāpieniem un jāšķērso koka tiltiņi. Savukārt vieglākais maršruts stiepjas gar Daugavas krastu, ļaujot baudīt dabas ainavas ar mazāku fizisko slodzi. Abos maršrutos ierīkotas atpūtas vietas, kur iespējams uz brīdi piestāt un nesteidzīgi izbaudīt apkārtējo vidi.

Pastaigas laikā paveras skati uz Daugavu, iespējams baudīt meža mieru, klausīties putnu dziesmas un iepazīt apkārtnes floras un faunas daudzveidību. Tagad vēl īpašu noskaņu rada jaunās "Daugavas racēju" koka skulptūras, kuras izgatavojis amatnieks Valdis Grebežs. Katrs tēls veidots ar rūpību, pievēršot uzmanību gan pasakas saturam, gan koka dabiskajai faktūrai. Takas maršruts ved arī gar vairākiem aizsargājamiem biotopiem, ļaujot iepazīt dabas daudzveidību un vērot raksturīgās augu un dzīvnieku sugas.

Pastaigas laikā iespējams iegriezties arī pie raganas mājiņas, kur mīt labsirdīgā meža uzraudzītāja. Atbilstoši leģendai viņa rūpējas par meža zvēriem un vāra čiekuru sīrupu, tādēļ ikviens apmeklētājs aicināts iemest mājiņas skurstenī pa čiekuram. Šis pieturas punkts īpaši iecienīts ģimeņu vidū, jo bērniem tas rada papildu interesi un padara pastaigu vēl aizraujošāku.

Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta pamatkrasta nogāzē, ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Var pieņemt, ka to izveidošanās notikusi ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk nekā 12 000 gadiem, Daugavas senielejas attīstības sākumposmos, kad gan piegulošajā teritorijā, gan ielejā bija citādi dabas apstākļi. Toreiz, kūstot aprimuša ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju un savā ceļā izskaloja gravas.

Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.

Jauni vides elementi tapuši ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu (ELFLA) atbalstu. Attiecināmās izmaksas ir 24 780 eiro, no kuriem 22 302 eiro veido publiskais finansējums.