Zinātnieki atklāj putnu dziesmu "iespaidīgās daudzveidības" noslēpumu

Izanalizējuši vairāk nekā 100 tūkstošus putnu dziesmu no vairāk nekā trīs tūkstošiem sugu, pētnieki atklāja, ka tās visas sastāv no astoņiem pamata skaņu veidiem, ko pētnieki sauc par "motīviem".

Kā tiek teikts, katra dziesma sastāv no šo motīvu kombinācijām — trīs veidu treļļiem, trīs veidu svilpieniem, haotiskām notīm un harmonijām. Pētnieki secinājuši, ka šo skaņu kombinācijas rada milzīgu putnu dziedāšanas daudzveidību.

Putnu dziesmas ir viena no sarežģītākajām skaņas komunikācijas formām dabā.

To daudzveidība un sarežģītība ir aizrāvusi biologus, taču, ņemot vērā tik daudz dažādu dziesmu, to ir bijis grūti pētīt globālā mērogā.

Vadošais pētnieks un Sentetjēnas Universitātes doktorants Kvintins Baklē (Quentin Bacquelé) paskaidroja: "Daudzveidība ir milzīga. Un, ja dodaties uz Āziju, Āfriku vai Amazoni, dzirdēsiet pilnīgi atšķirīgas dziesmas."

Jaunā pētījumā viņš un viņa kolēģi izmantoja globālu putnu dziesmu datubāzi — ierakstus, ko augšupielādējuši tūkstošiem brīvprātīgo. Tas nozīmēja, ka viņi varēja analizēt aptuveni 116 000 dziesmu no vairāk nekā 3 000 putnu sugu.

Viņi pētīja dziesmu raksturīgās iezīmes — kā katra dziesma laika gaitā mainījās un attīstījās. Un, izmantojot mākslīgo intelektu, viņi varēja salīdzināt tūkstošiem dziesmu savā starpā, lai atklātu, kas tās saista.

Zinātnieki norādīja, ka tas atklājis "vienkāršību, kas slēpjas aiz putnu dziesmu iespaidīgās daudzveidības."

Viens no galvenajiem secinājumiem bija tas, ka vide, kurā putni attīstījās — no tropu mežiem līdz mērenās joslas klimata ainavām —, ietekmēja to, kā tie "komponēja" savas dziesmas.

Tādējādi putni, kas pielāgojušies tropu mežiem, izmanto citādākus akustiskos elementus jeb motīvus nekā tie, kas dzīvo mērenās joslas klimata zonās.

Vienkāršāki motīvi, piemēram, vienmuļas svilpes, kā paskaidroja Baklē, bieži sastopami tropiskajā vidē, acīmredzot tāpēc, ka tie palīdz putniem padarīt sevi dzirdamus caur rosīgo, bioloģiski daudzveidīgo skaņu ainavu un blīvo veģetāciju.

Sarežģītākas kompozīcijas — ar ārkārtīgi ātriem treļļiem un kombinācijām, kas satur daudz informācijas — ir izplatītākas mērenā klimata mežos, kur putni parasti sazinās no tuvāka attāluma.

Tas ir sava veida evolūcijas kompromiss: ļoti sarežģīta dziesma sniedz daudz informācijas, taču sarežģītā vidē šo informāciju ir grūti pārraidīt lielos attālumos.

Šī saikne starp vidi un tās dabisko skaņu ainavu, kā paskaidroja Baklē, tiek pārveidota cilvēka darbības rezultātā..

"Es domāju, ka šis pētījums ir pavēris jaunu veidu, kā uztvert dziesmas kā kaut ko, kas [būtiski] saistīts ar vidi," viņš teica BBC News.

"Tātad mēs varētu mēģināt izmantot šos motīvus, lai labāk izprastu, kā putni varētu pielāgoties jaunajam fona troksnim [ko mēs radām]."

Dabiskā skaņa, piebilda Bacquelé, ir svarīga daļa no mūsu saiknes ar dabu, un tā ir saglabājama.

"Ja iedomājaties mežu – pie jūsu pilsētas vai pie jūsu mājas –, jums prātā nāk putnu dziesmas no rīta, kad iziet ārā.

Un ja kādam meža putnam ir raksturīga dziesma, tad, ja iznīcināsiet mežu, šī dziesma vairs varētu nebūt piemērota jaunajai videi."