Spānija uzstāda jūras barjeru pie Seutas robežas ar Maroku pēc masveida robežas šķērsošanas

Spānijas valdība paziņoja, ka vismaz 67 migranti gājuši bojā. Daļa noslīka, bet citi tika samīdīti drūzmā, mēģinot pārvarēt mola aizsargbarjeru. Ceturtdien un piektdien Seutā ieradās aptuveni 50 000–60 000 migrantu, izraisot humāno krīzi un no jauna uzkurinot diskusijas par migrāciju Eiropā un citviet pasaulē. Lielākā daļa migrantu gan drīz pēc tam atgriezās atpakaļ.

Dramatiskie kadri, kuros redzami cilvēku pūļi, kas ieplūst Seūtā, izraisīja asu kritiku pret Spānijas sociālistu valdību, īpaši no labējo un galēji labējo politiķu puses. Seuta atrodas Gibraltāra šaurumā pie Vidusjūras ieejas un ir Spānijas teritorija kopš 1580. gada.

Atšķirībā no daudzu citu Eiropas Savienības valstu un ASV stingrākās migrācijas politikas, Spānija pēdējos gados centusies legalizēt to ārvalstu strādnieku statusu, kuri valstī bez atļaujas ieradās pirms 2026. gada, lai mazinātu darbaspēka trūkumu.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess asi kritizēja dažu ES līderu reakciju uz notikumiem Seutā, norādot, ka aicinājumi apturēt Spānijas dalību Šengenas zonā ir balstīti uz "aizspriedumiem, dezinformāciju, nezināšanu vai politiskām interesēm". Viņš uzsvēra, ka pēdējos gados Spānijā nelegālo robežšķērsotāju skaits bijis mazāks nekā Itālijā un Grieķijā.

Sestdienas rītā vairāki migranti, kuri peldus sasniedza Tarahalas pludmali, tika sagaidīti ar karavīriem, kuri viņus pavadīja atpakaļ pāri robežai.

"Mēs esam nelokāmi pret tiem, kuri pārkāpj likumu," žurnālistiem sacīja Spānijas iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska.

Vaicāts, kā tik liela robežas pārkāpšana bijusi iespējama, neraugoties uz pastiprināto apsardzi, un vai Maroka rada draudus Seutai, ministrs aizstāvēja Rabātas valdību.

"Notikušais prasa Spānijas un Marokas kopīgu izvērtējumu," viņš sacīja, piebilstot, ka abu valstu sadarbība ļāvusi situāciju normalizēt 24 stundu laikā.

"Maroka nav drauds ne Seūtai, ne pārējai Spānijai. Tā ir uzticams partneris," uzsvēra Grande-Marlaska.

Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis aicinājušas steidzami sasaukt iekšlietu ministru sanāksmi un vienoties par kopīgu reakciju uz notikumiem Seutā.

Vēstulē ES amatpersonām norādīts:

"Mēs nevaram pieļaut nekontrolētu masveida robežas šķērsošanu, migrācijas izmantošanu kā instrumentu vai citus hibrīddraudus, kas rada iespaidu, ka nelegāla ieceļošana Eiropas Savienībā ir iespējama un ka nelikumīga ieceļošana var pārvērsties par likumīgu uzturēšanos."
Vēstuli parakstījuši Itālijas, Dānijas, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Kipras, Horvātijas, Čehijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Zviedrijas līderi, aicinot ES Padomes prezidentūru sasaukt videokonferenci.

Arī Pedro Sančess aicināja organizēt ES iekšlietu ministru videokonferenci, lai "izstrādātu kopīgu atbildi šādām situācijām un apliecinātu, ka Eiropas Savienības ārējo robežu drošība ir visu dalībvalstu kopīga atbildība, nevis tikai to valstu pienākums, kuras atrodas uz ES ārējās robežas."