NVO vīlušās Kulberga necieņpilnajā attieksmē un nevēlēšanā uzklausīt
Cieņpilna sadarbība un kvalitatīvi dati ir priekšnoteikums faktos balstītam dialogam par valsts finansējuma sistēmas pilnveidošanu. Ar šādu paziņojumu klajā nākušas nevalstiskās organizācijas pēc vakardienas tikšanās ar valdības vadītāju Andri Kulbergu (AS). Valsts iestāžu apkopotos datus premjers bija nosaucis par "pilnīgu mēslu" un "sūdu". NVO pauž vilšanos, ka sarunā tā arī neizdevās nonākt līdz kopīgam redzējumam par iespējamām izmaiņām finansēšanas sistēmā.
Vairāku desmitu nevalstisko organizāciju pārstāvji uz tikšanos ar premjeru Andri Kulbergu vakar devās, lai veicinātu izpratni par pilsoniskās sabiedrību lomu un vienotos par konstruktīvu sadarbību valsts finansējuma sistēmas pilnveidošanā. Pēc sarunas izplatītajā paziņojumā norāda Latvijas Pilsoniskā alianse. Un, kā uzsver tās direktore Kristīne Zonberga, tikšanās ar premjeru nesusi vilšanos.
"Saruna nozīmē to, ka viena puse runā, otra grib ieklausīties. Bet šāda sajūta mums nepalika par to, ka tiešām tas sākotnējais mērķis, kāds tika izsludināts, ka būs saruna ar nevalstiskajām organizācijām, lai vienotos par kopīgiem principiem. Mēs neredzējām, ka mums bija iespēja paust savus priekšlikumus."
Slikta "pēcgarša" palikusi arī Arhitektu savienības pārstāvei Andai Kursišai. Informācija sēdē, viņasprāt, pasniegta tendenciozi, visas organizācijas atainojot kā vienveidīgu masu, kas veģetē uz valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu rēķina.
"Pārmetumi bija tādi ārkārtīgi vienvirziena. Un tāpēc arī es izmantoju iespēju pēc iespējas ātrāk sākt izteikties. Jo man likās, ka tas milzīgais klātesošo skaits tiek kaut kā apbērts ar nepamatotiem pārmetumiem bez iespējas izteikt viedokli."
Kad bija uzklausīti Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas ziņojumi par NVO finansējumu, premjers asi kritizēja datu kvalitāti.
"Sēdies – nulle, ej mājās un sagatavojies. Tas ir pilnīgs mēsls. Nu, te neko nevar redzēt. Šajos datos man nav nekādu iespēju izdarīt secinājumus. Tas ir kaut kāds virspusējs savārstījums no tā, ka nav pieejama informācija un ir sūds. Tas bija sūds, ko es redzēju."
Kulberga reakcija nepatīkami pārsteigusi TV3 Ziņu aptaujātos sēdes dalībniekus.
"Tā daļa kritikas par vāju statistiku ir pamatota. Bet tas negatīvisms nomāca visu šo problēmu. Tās NVO jau nav vainīgas, ka ir kaut kā vāji vai ačgārni uzbūvēta atskaites sistēma un metodika. Mēs jau atskaitāmies pēc tā ietvara, ko mums noliek priekšā. Man liekas, ka ar šo negatīvismu tiek milzīgi nodarīts pāri gan tām mazajām kopienām, gan tām organizācijām, gan cilvēkiem, kas ir ar milzīgu empātiju un uz izdegšanas robežas gadiem ilgi strādā. Tam dialogam ir jābūt cilvēciskam un daudz labāk organizētam."
Ja premjers pieļāvis vāji sagatavotu ziņojumu nonākšanu darba kārtībā, tas liecina, ka Kulbergs pats sēdei nebija pienācīgi sagatavojies, saka Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
"Lielais jautājums, protams, ir arī par to, kādā veidā norit valdības darbs, ja premjers savas komandas vai savu ministru paveikto publiskā sēdē atļaujas apzīmēt tādiem vārdiem, kādiem tas tika apzīmēts."
NVO pārstāvji piekrīt, ka ir pamats pārskatīt finansējuma sistēmu un, gatavojoties nākamajai sēdei, ko premjers sola sarīkot pēc mēneša, savus priekšlikumus cer izrunāt ar ministrijām.
"Ir jābūt pilnīgai caurskatāmībai par valsts izdevumiem. Un ne tikai par finansējumu nevalstiskajām organizācijām, bet kopumā. Vakar mēs arī šim jautājumam pieskārāmies, ka nav arī pilna aina par iepirkumiem un vēl citiem izdevumiem dažādiem sektoriem, kur faktiski aiziet arī finansējums."
"Mēs runājam par trīs tādiem būtiskiem principiem. Pirmais princips ir caurspīdība, atklātība arī finansējuma izlietojumā. Otrs būtiskais princips ir vienota pieeja. Proti, ka ir līdzvērtīgi, saprotami kritēriji finansējuma piešķiršanai. Un trešā lieta, savukārt, ir datos balstīta politika."
Tikmēr premjers līdz nākamajai sēdei uzdevis sagatavot detalizētu apkopojumu par NVO piešķirto valsts finansējumu, tā pamatotību un atbilstību valsts prioritātēm. Kulbergs arī licis izstrādāt vienotas vadlīnijas nodokļu maksātāju naudas piešķiršanai nevalstiskajām organizācijām.
Saskaņā ar Valsts kancelejas datiem, NVO pērn saņēmušas 168 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
