Ērģeles Halberštatē kļuvušas par pasaulē visilgāk atskaņotā koncerta simbolu
Nelielas ērģeles Vācijas austrumu pilsētā Halberštatē kļuvušas par pasaulē visilgāk atskaņotā koncerta simbolu. Džona Keidža ērģeļu projekts vienu un to pašu skaņdarbu atskaņo jau gandrīz 25 gadus. 5. augustā notika kārtējā, ļoti retā akorda maiņa. Tā iezīmē aptuveni četrus procentus no priekšnesuma, kas noslēgsies tikai 2640. gadā.
Skaņa, ko dzirdat, nav tikai viena nots. Tā ir daļa no ārkārtīgi lēnas simfonijas, kas skan jau ceturtdaļgadsimtu.
Dziļā, nepārtrauktā skaņa piepilda Halberštates viduslaiku baznīcu. Mūzika virzās uz priekšu tik lēni, ka atsevišķas notis skan vairākus gadus.
Šis ir Džona Keidža ērģeļu projekts, kura pamatā ir amerikāņu avangarda komponista skaņdarbs ar nosaukumu – "Cik vien lēni iespējams". Šī skaņdarba atskaņojums ilgs 639 gadus.
Tas sākās 2001. gada 5. septembrī — Džona Keidža 89. dzimšanas dienā — taču sākumā bija tikai klusums. Pirmo dzirdamo akordu varēja sadzirdēt vien 2003. gada 5. februārī. 5. augustā skaņdarbs piedzīvoja jau 17. akorda maiņu.
Baznīcā sapulcējušies vairāk nekā 150 cilvēku, bet citi notikumu vēroja tiešraidē ārpusē.
Džons Miltons Keidžs bija amerikāņu komponists, viena no pazīstamākajām personībām pēckara avangarda mūzikā. Vienīgais viņa norādījums šim darbam bija — tas jāizpilda pēc iespējas lēni un klusi. Sākotnēji viņš to 1985. gadā uzrakstīja klavierēm, bet 1987. gadā pielāgoja ērģelēm. Pēc viņa nāves skaņdarbs Halberštatē tika pārveidots par 639 gadus ilgu priekšnesumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
