"Cenšamies saglabāt mieru, turpināt dzīvot…" Harkivas dzemdību namā mazuļi dzimst kara ēnā

Sirēnas un sprādzieni Ukrainas iedzīvotājiem jau ir ierastas skaņas, īpaši tagad, kad Maskava apzinoties to, ka Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības raķešu, – raida uz Kijivu un citām lielajām pilsētām īpaši nežēlīgus triecienus.

Kārtējā nakts, kad simtiem tūkstoši Kijivas iedzīvotāji pavadījuši metro stacijās un bumbu patvertnēs. Šeit cilvēki pie tā ir pieraduši – kā tiek saņemti brīdinājumi par kārtējo krievu teroru – kijivieši ar bērniem, dzīvniekiem dodas pazemē jau piekto kara gadu.

Vietējie gan atzīst, ka ne vienmēr dodas uz patvertni, to dara tikai, kad ir brīdinājumi par ballistisko raķešu triecienu draudiem.

"Nē, ne vienmēr dodos patverties. Tas notiek tad, kad tuvumā jau var dzirdēt sprādzienus — tad kļūst patiešām biedējoši, un ir jāiet lejā," saka Kijivas iedzīvotājs Antons.

Neskatoties uz nepārtraukto krievu teroru, ukraiņi ir iemācījušies sadzīvot ar dzīvi nepārtrauktu baiļu un triecienu draudu ēnā. Cilvēki saka – krievi var sabombardēt mājas, bet nekad nespēs salauzt ukraiņu tautu.

"Ukrainas tauta ir veidota no tērauda, no tērauda. Viņi izturēs jebko. Šo nāciju salauzt nav iespējams, un Maskavā viņiem tas ir jāzina — lai ko viņi darītu, viņi nekad nesalauzīs Ukrainas tautu," saka Kijivas iedzīvotājs Vitālijs.

Tikmēr Ukrainas otru lielāko pilsētu Harkivu dēvē par varoņu pilsētu – pusotrs miljons cilvēku ik dienu dzīvo kā uz pulvera mucas. Harkiva atrodas vien 30 kilometru no agresorvalsts robežas un okupanti to sasniedz kā ar droniem, tā arī raķetēm, kuras atlido 40 sekunžu laikā no to palaišanas brīža.

Jaunā realitāte ir arī mazie krievu FPV droni. Lai pasargātu loģistikas ceļus, degvielas uzpildes stacijas un veikalus – ceļi un apgādes maršruti tiek ieskauti pretdronu tīklos. Šādi aizsardzības risinājumi jau izmantoti citviet Ukrainā, bet Harkivā tie parādījušies tikai tagad, apliecinot, cik nopietns ir dronu uzbrukumu apdraudējums pilsētai.

Īpaši apdraudēta ir Harkivas ziemeļu daļa, kas atrodas vistuvāk Krievijas robežai. Šeit ielas daudzviet ir gandrīz tukšas. Cilvēki pārvietojas piesardzīgi, bet katra skaņa debesīs liek domāt par iespējamu jaunu uzbrukumu. Tomēr arī kara laikā dzīve turpinās. To īpaši spilgti var redzēt Harkivas dzemdību namā, kur bērni nāk pasaulē laikā, kad pilsētā skan gaisa trauksmes sirēnas.

Lielākā daļa harkiviešu, kuri kara sākumā devās bēgļu gaitās, ir atgriezušies. Arī Irina, kura nupat laidusi pasaulē mazuli. Divas dienas vecā Anna piedzima dzemdību nama bumbu patvertnē.

"Mēs cenšamies saglabāt pēc iespējas lielāku mieru, turpināt dzīvot, būt stipri un sapņot par dienu, kad tas viss beidzot beigsies. Kad mūsu bērni varēs augt drošībā un mierā. Un dzīve atkal varēs būt tāda, kāda tā bija pirms iebrukuma," saka Harkivas iedzīvotāja Irina.

Medicīnas personāls ir pieradis strādāt ārkārtējos apstākļos. Ārstiem un vecmātēm jābūt gataviem jebkurā brīdī pārvietot pacientus uz drošāku vietu un turpināt darbu arī tad, kad virs pilsētas lido Krievijas droni vai raķetes.

Harkivas dzemdību namā bērni nāk pasaulē arī laikā, kad ārpusē skan gaisa trauksmes, sprādzieni, un drošība tiek meklēta pazemē. Harkivas dzemdību namā tiek būvēta vēl ievērojamāka pazemes infrastruktūra, kas ļautu turpināt sniegt medicīniskos pakalpojumus un aprūpēt pacientus arī tad, ja karš saasinātos.