Uz saturu

Vai Straumes aiziešana atsedz dziļākas problēmas KNAB? "Nekā personīga bez protokola"

12. augustā 10:31

Pēkšņā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes aiziešana no amata aptuveni gadu pirms pilnvaru termiņa beigām raisījusi jautājumus ne tikai par viņa personīgajiem motīviem, bet arī par paša biroja efektivitāti un nākotni. Raidierakstā "Nekā personīga bez protokola" žurnālisti spriež, ka Straumes lēmums varētu liecināt par dziļākām problēmām iestādē, kuras darbība pēdējos gados arvien biežāk tikusi vērtēta kritiski.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Nekā personīga" žurnālisti atzina, ka baumas par Straumes iespējamo došanos izdienas pensijā cirkulējušas jau vairākus mēnešus, tomēr pats paziņojums nācis negaidīti. Papildu uzmanību piesaistījis arī tas, ka atlūgums iesniegts piektdienas pēcpusdienā, kas tradicionāli tiek uzskatīts par laiku, kad publiska rezonanse par politiski vai sabiedriski nozīmīgiem lēmumiem mēdz būt mazāka.

Diskusijā vairākkārt izskanēja vērtējums, ka Straumes vadības laikā KNAB nav demonstrējis pietiekami pārliecinošus rezultātus lielo korupcijas lietu izmeklēšanā. Žurnālisti norādīja, ka vairākas pēdējo gadu skaļākās lietas, tostarp saistībā ar Eiropas Savienības fondu projektiem un "Rail Baltica", nav radušās KNAB iniciatīvas rezultātā, bet gan citu institūciju iesaistes dēļ.

Sarunā tika pausts viedoklis, ka birojs, kura uzturēšanai ik gadu tiek novirzīti ievērojami valsts budžeta līdzekļi, sabiedrībai nav devis pietiekami redzamus rezultātus korupcijas apkarošanas jomā. Vienlaikus tika atzīts, ka KNAB joprojām pilda nozīmīgu funkciju politisko partiju finansēšanas uzraudzībā, taču izskanēja jautājums, vai visa iestādes pašreizējā kapacitāte ir samērojama ar sasniegtajiem rezultātiem.

Žurnālisti sprieda arī par iespējamo pēcteci Straumes amatā. Viņu vērtējumā, valsts pārvaldē jau ilgstoši vērojamas grūtības atrast kandidātus augstiem amatiem, par ko liecinājuši arī citi nesenie konkursi valsts pārvaldē. Tāpēc nav izslēgts, ka arī KNAB priekšnieka amata konkursā kandidātu loks varētu nebūt plašs.

Diskusijas laikā pieļauts, ka problēmas varētu būt saistītas ne tikai ar vadītāja lēmumu aiziet, bet arī ar kopējo situāciju iestādē. Žurnālistu ieskatā, sabiedrībā arvien biežāk rodas jautājumi par KNAB spēju reaģēt uz iesniegumiem un aizdomām par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Kā norādīja raidieraksta dalībnieki, nereti cilvēki, nesaņemot gaidīto institūciju reakciju, vēršas pie medijiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vienlaikus sarunas dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai nepieciešama spēcīga un neatkarīga pretkorupcijas iestāde. Lai gan diskusijā izskanēja kritiski vērtējumi par KNAB pašreizējo darbu, tika atzīts, ka korupcijas apkarošanas funkcija valstij ir būtiska un tās vājināšana nebūtu risinājums.

Raidieraksta noslēgumā uzmanība pievērsta arī laikam, kurā Straume izvēlējies atkāpties. Žurnālisti uzsvēra, ka KNAB bez vadītāja paliek laikā, kad Latvija pakāpeniski tuvojas nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tas, viņuprāt, padara jautājumu par jauna priekšnieka izraudzīšanos vēl nozīmīgāku un vienlaikus rada jaunus jautājumus par biroja turpmāko attīstību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par projektu

Nekā personīga" veidotāji starpsezonā informē sabiedrību par aktuālākajiem notikumiem priekšvēlēšanu periodā, lai arī karstajā vasarā neaizmirstos kritiskā domāšana un lai nepaslīd garām notikumu būtība.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm