KP konstatējusi secinājusi, ka LVM radījusi nevienlīdzīgus konkurences apstākļus kokmateriālu tirgū. Padome secinājusi, ka LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumi sešiem uzņēmumiem nodrošināja nepamatotas priekšrocības piekļuvē valsts kokmateriāliem, kamēr citiem tirgus dalībniekiem šāda iespēja bija liegta, un par piekļuvi kokmateriāliem viņiem bija jākonkurē izsolēs.
Daļa šo vienošanos bija spēkā pat uz vairākām desmitgadēm. Līgumi sākotnēji slēgti 90. gados, lai palīdzētu veidot mežsaimniecības nozari pārejas periodā uz tirgus ekonomiku. KP uzskata, ka sākotnējais pamatojums šīm priekšrocībām vairs nepastāv, jo LVM kopš 2000. gada pati nodrošina valsts mežu apsaimniekošanu.
Par pārkāpumu KP piemēroja LVM naudas sodu 7 859 606,89 eiro apmērā, kā arī uzlika pienākumu turpmāk kokmateriālu tirdzniecībā nodrošināt vienlīdzīgus pārdošanas nosacījumus visiem kvalificētiem pretendentiem.
Padome konstatējusi, ka sešu gadu laikā – no 2020. gada 1. janvāra līdz šā gada 28. aprīlim – "Latvijas Valsts meži", turpinot izpildīt vēsturiski noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, sešiem kokapstrādes uzņēmumiem nodrošināja garantētu piekļuvi noteiktam apaļkoksnes apjomam ārpus publiskajām izsolēm. Savukārt pārējiem tirgus dalībniekiem šāda iespēja nebija pieejama, jo kokmateriālus tie varēja iegādāties tikai publiskās izsolēs, konkurējot ar citiem pretendentiem.
Šis ir pirmais KP lēmums, kurā konstatēts konkurences neitralitātes jeb publiskas personas un tās kapitālsabiedrības pienākuma nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci pārkāpums, tādēļ tas ir nozīmīgs atskaites punkts šī regulējuma piemērošanā praksē. Konkurences neitralitātes regulējums paredz, ka publiskām personām un to kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē, ka arī valsts resursu sadalei jānotiek nediskriminējoši, pēc caurskatāmiem un objektīviem principiem, nepiešķirot nepamatotas priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem.
Konkurences padomes izpētes lietu ierosināja šī gada februārī.
Lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Šmite preses konferencē norādīja – Konkurences padomes secinātais un izmeklētā lieta nav saistīta ar tā dēvēto "kokrūpnieku lietu".
Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un to ietekme uz tirgu
Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi noslēgti laika posmā no 1991. līdz 1998. gadam starp Valsts meža dienestu un tā laika kokrūpniecības uzņēmumiem, lai veicinātu meža nozares attīstību pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Lielākoties sākotnēji noslēgto līgumu termiņi bija aptuveni 10 gadi, tomēr no 1996. līdz 1997.gadam tie tika būtiski pagarināti, atsevišķiem līgumiem sasniedzot termiņu līdz pat 2096. gadam.
Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi paredzēja partneriem garantētas cirsmu iegādes tiesības, pretim nosakot pienākumu šiem uzņēmumiem veikt meža uzturēšanas un apsaimniekošanas darbus. Pēc "Latvijas Valsts mežu" izveides 2000. gadā tas pārņēma Valsts meža dienesta saistības attiecībā uz 361 spēkā esošo ilgtermiņa mežizstrādes līgumu izpildi.
2023.gadā spēkā bija palikuši vairs tikai 11 šādi līgumi, kas noslēgti AS "PATA Saldus", SIA "ACA Timber", SIA "BERIVS", SIA "KREBSAR", AS "PATA Strenči" (Ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneri).
Vienlaikus atbilstoši normatīvo aktu prasībām LVM uzsāka veikt meža apsaimniekošanas un uzturēšanas pienākumus, līdz ar to līgumu partneriem vairs nebija pienākumu veikt šos no ilgtermiņa mežizstrādes līgumi izrietošos pienākumus.
Laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam LVM uzsāka slēgt vienošanās par līgumu pārjaunošanu, saīsinot to termiņus, tomēr netika samazināts līgumu partnerim paredzētais koksnes apjoms. Tāpat cirsmu pārdošanas vietā tika slēgti apaļo kokmateriālu piegādes līgumi. Saskaņā ar šiem piegādes līgumiem LVM bija pienākums piegādāt ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneriem to tehnoloģiskām iespējām un saimnieciskajām vajadzībām atbilstošus apaļos kokmateriālus neatkarīgi no koksnes veidiem, kas bija pieejama sākotnējo līgumu noteiktajās teritorijās, samazinot šī sortimenta kokmateriālu pieejamību tirgus dalībniekiem, kas to iegūst konkurences apstākļos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
