Valdība meklē līdzsvaru migrācijā, skaidrību kokrūpnieku lietā un stiprina austrumu robežu

"Kokrūpnieku lieta" izgaismo jautājumu par valdības pilnvarām

Viens no būtiskākajiem jautājumiem sarunā bija tā dēvētā "kokrūpnieku lieta" un ģenerālprokurora protests par iepriekšējās valdības pieņemto lēmumu. Ministru prezidents norādīja, ka šis jautājums nav tikai par vienu konkrētu situāciju, bet daudz plašāk – par to, kādas ir Ministru kabineta tiesības dot norādes valsts kapitālsabiedrībām.

Pēc premjera teiktā, šobrīd tiek gaidīts Satversmes tiesas skaidrojums par iepriekšējās valdības lēmuma tiesisko ietvaru.

"Jautājums ir – cik tālu drīkst iet valdības lēmumi un cik lielas ir politiskās atbildības robežas," sarunā pauda Ministru prezidents, uzsverot, ka valstij krīzes situācijās jāspēj pieņemt lēmumus. Ja politiķi baidīsies rīkoties iespējamo juridisko seku dēļ, valsts pārvalde var kļūt mazāk efektīva.

Imigrācijas likumā meklēs kompromisu starp drošību un ekonomikas vajadzībām

Valdība turpina darbu pie Imigrācijas likuma izmaiņām, cenšoties atrast līdzsvaru starp stingru migrācijas kontroli un nepieciešamību piesaistīt darbaspēku tautsaimniecībai.

Premjers norādīja, ka iepriekš izmantotie risinājumi vairs nav pietiekami un jāmeklē jauni mehānismi. Vienlaikus uzsvērts, ka izmaiņas likumā jāpieņem šīs Saeimas laikā. "Mums ir jāspēj aizsargāt valsti, bet vienlaikus jāskatās arī uz ekonomikas vajadzībām."

Valsts prezidents norādīja, ka šobrīd nav konstatēti tieši militāri draudi no Krievijas puses, tomēr Latvijai jārēķinās ar turpmākiem hibrīddraudiem – iespējamām provokācijām, sabotāžas mēģinājumiem un citiem ietekmes pasākumiem.

Drošības iestādes regulāri analizē situāciju un sadarbojas ar Latvijas sabiedrotajiem. Prezidents aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ziņot par aizdomīgām situācijām.

Turpinās arī Latvijas austrumu robežas stiprināšana. Uz robežas jau darbojas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex", kā arī Latvijai palīdz Lietuva, Igaunija un Somija.

Līdz gada beigām plānots pabeigt robežas aprīkošanu ar sensoriem un videonovērošanas sistēmām, tomēr, kā uzsvērts sarunā, ar tehnoloģijām vien nepietiek – nepieciešami arī papildu cilvēkresursi.

Tika skarts arī jautājums par nevalstisko organizāciju finansējumu. Valsts prezidents uzsvēra, ka NVO sektors demokrātiskā valstī pilda nozīmīgu funkciju, taču vienlaikus nepieciešams izvērtēt, vai piešķirtais valsts finansējums tiek izmantots lietderīgi.

Prezidents aicināja izvairīties no vispārinājumiem, ka visas organizācijas darbojas neatbilstoši.

Savukārt Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību "nodalīt graudus no pelavām" – izvērtēt konkrētu organizāciju darbu, nevis kritizēt visu sektoru kopumā.

Budžetā jāatrod nauda jau pieņemtajiem lēmumiem

Valdība saskaras arī ar izaicinājumu nodrošināt finansējumu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Kā piemēri tika minētas skolotāju algas un sporta finansējums.

Premjers norādīja, ka valstij jāspēj pildīt savus solījumus un atrast nepieciešamos līdzekļus jau apstiprinātām prioritātēm.

Uzmanība pievērsta arī nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Ministru prezidents uzsvēra, ka uzņēmumam jāspēj sakārtot finanses un turpināt darbību ilgtermiņā.

Vienlaikus kritika izskanēja par iepriekšējo pieeju, kad problēmas tika risinātas galvenokārt ar atkārtotu valsts finansējuma piešķiršanu. Kā viens no risinājumiem tiek minēta stratēģiskā investora piesaiste.

Valsts prezidents valdībai novēlēja veiksmīgi īstenot iecerētos darbus, īpaši izceļot drošību, ekonomikas attīstību un valsts pārvaldības uzlabošanu.