Kažociņš: Putins iekāpis tādā bedrē, no kuras ir ļoti grūti izrāpties

Pēc Kažociņa teiktā, Kremļa galvenais mērķis bija pierādīt, ka lielākā daļa Krievijas sabiedrības vienoti atbalsta gan Putinu, gan Krievijas karu Ukrainā.  Tomēr viņš norādīja, ka autoritārās valstīs publicētie vēlēšanu dati ne vienmēr atspoguļo realitāti. "Statistika vēlēšanu rezultātiem autoritārā valstī ir ļoti interesanta," piebilda Kažociņš.

Viņš uzskata, ka reālais vēlētāju atbalsts varētu būt bijis būtiski zemāks par oficiāli paziņotajiem skaitļiem.

Par vienu no spilgtākajiem piemēriem Kažociņš minēja Krievijas pilsoņu aktivitāti Latvijā. Ja iepriekšējās vēlēšanās Krievijas vēstniecībā Latvijā balsojuši vairāki tūkstoši cilvēku, tad šoreiz aktivitāte bijusi krietni zemāka. "Šoreiz piedalījās 290 cilvēki. Tas ir 0,8 procenti," sacīja eksperts.

Viņaprāt, tas liecina, ka daudzi Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi nav uzskatījuši par nepieciešamu demonstrēt savu atbalstu Kremļa politikai.

Kažociņš uzskata, ka Putins nonācis sarežģītā situācijā arī kara gaitas dēļ. "Putins ir iekāpis tādā bedrē, no kuras viņam ir ļoti grūti izrāpties," viņš teica.

Eksperts norādīja, ka Krievijas armija pēdējā gada laikā ieguvusi vien nelielu daļu Ukrainas teritorijas, maksājot par to ļoti augstu cenu cilvēkresursu ziņā. Tāpēc, viņaprāt, Kremlim kļūst arvien grūtāk uzturēt stāstu par veiksmīgu kara gaitu.

Runājot par drošības situāciju Baltijā, Kažociņš uzsvēra, ka tuvākajā laikā nav pamata gaidīt klasisku militāru uzbrukumu Latvijai. "Mums nevajag sagaidīt, ka būs konvencionāls uzbrukums Latvijai tuvākajā laikā," viņš sacīja.

Tomēr tas nenozīmējot, ka draudu nav. Eksperts uzskata, ka daudz reālāki ir dažāda veida hibrīduzbrukumi, sabotāžas, informācijas operācijas un kiberincidenti.

Par piemēru viņš minēja neseno incidentu Vācijā, kur uzbrukums Leipcigas lidostā varēja novest pie ļoti smagām sekām. "Reālākais ir, ka mums varētu būt cita veida uzbrukumi," norādīja Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai jāturpina stiprināt ne tikai bruņotos spēkus, bet arī civilā aizsardzība, robežsardze, policija, glābšanas dienesti un veselības aprūpes sistēma.

Vienlaikus Kažociņš pauda viedokli, ka valstīm jādomā arī par spēju atturēt potenciālo agresoru. "Ja gribi mieru, gatavojies karam," viņš atgādināja.

Pēc eksperta domām, Krievija visvairāk respektē spēju radīt tai pašai nepatīkamas sekas, tādēļ drošības politikā svarīga ir ne tikai aizsardzība, bet arī atturēšana.

Runājot par sabiedrības informēšanu, Kažociņš aicināja vairāk skaidrot iedzīvotājiem hibrīddraudu būtību un Krievijas ietekmes operācijas. Viņš uzskata, ka sabiedrība kļūst noturīgāka pret manipulācijām, ja saprot, kādi ir šo darbību mērķi. "Krievijas lielākais mērķis ir ietekmēt mūsu tautas domāšanu," sacīja Kažociņš.

Viņaprāt, tieši informēta un sagatavota sabiedrība ir viens no svarīgākajiem valsts drošības balstiem.