Vācija spiegiem grib dot vēl nepieredzētas pilnvaras, tostarp veikt sabotāžas un kiberoperācijas
Vācijas kanclera Frīdriha Merca valdība virza plašu ārējā izlūkdienesta reformu, kas nākotnē dotu Vācijas Federālajam izlūkdienestam (BND) daudz plašākas pilnvaras cīņā pret spiegošanu, sabotāžu, kiberuzbrukumiem un citiem hibrīddraudiem. Reformas mērķis ir stiprināt valsts spēju pašai aizsargāties, vienlaikus mazinot atkarību no ārvalstu partneru sniegtās izlūkošanas informācijas, raksta "Politico".
Trešdien Vācijas ministru kabinets apstiprināja reformu paketi, kas vēl jāpieņem Bundestāgam un Bundesrātam. Ja likumprojekts tiks apstiprināts, izmaiņas varētu stāties spēkā 2027. gadā.
Līdz šim Vācijas ārējā izlūkdienesta darbība bijusi stingri ierobežota, galvenokārt koncentrējoties uz informācijas vākšanu. Pēc reformu pieņemšanas BND noteiktos gadījumos varētu veikt arī aktīvas operācijas, tostarp kiberoperācijas un pretpasākumus pret hibrīddraudiem.
"Mēs katru dienu kļūstam par spiegošanas, sabotāžas, kiberuzbrukumu un slēptu ārvalstu operāciju mērķi, kuru uzdevums ir destabilizēt Vāciju, kaitēt mūsu valstij un panākt politiskas un sabiedriskas pārmaiņas," pēc valdības sēdes paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints.
Viņš uzsvēra, ka izlūkdienestiem nepieciešamas ne tikai labākas informācijas iegūšanas iespējas, bet arī tiesības aktīvi reaģēt uz apdraudējumiem. "Tas nav tikai par spēju labāk redzēt un dzirdēt. Galvenokārt tas ir par spēju aktīvi vērsties pret mūsu uzbrucējiem un pretiniekiem," sacīja Dobrints.
Reformas virzīšanu veicinājuši pieaugošie drošības riski pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kā arī bažas par Vācijas lielo atkarību no ASV izlūkošanas dienestu sniegtās informācijas.
Par reformu atbildīgā Vācijas kancelejas vadītāja Nīna Varkena atzina, ka līdzšinējā pieeja vairs nav pietiekama. "Līdz šim mēs pārāk daudzās drošības jomās esam paļāvušies uz partneriem, lai garantētu mūsu drošību. Īsāk sakot, mēs esam pārāk atkarīgi no citu valstu izlūkdienestu atbalsta," viņa norādīja.
Saskaņā ar ieceri BND nākotnē varētu arī plašāk izmantot mākslīgo intelektu, sejas atpazīšanas tehnoloģijas un ilgāk uzglabāt datus. Plānots arī palielināt dienesta finansējumu. Šogad Vācijas valdība jau palielinājusi BND budžetu par aptuveni 26%, sasniedzot 1,51 miljardu eiro.
Par vienu no reformu katalizatoriem kļuva nesenais incidents Leipcigas-Halles lidostā, kur netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots drons. Lai gan izmeklēšana vēl turpinās, Dobrints iepriekš norādīja, ka ir redzamas hibrīddraudu pazīmes, kas bieži vien saistītas ar ārvalstu spēkiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
