Dronu draudi Aglonas svētkus nav aizēnojuši. Arī šogad tie pulcē daudz cilvēku

Līdz ar tumsas iestāšanos Aglonas bazilikas sakrālo laukumu piepildīja tūkstošiem ticīgo. Tautas krusta ceļš, kas simbolizē Kristus ciešanu ceļu, ir viens no Aglonas svētku galvenajiem notikumiem.

Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas jeb stacijas. Katrā no tām izskan lūgšanas, lasījumi un apceres. Visi uzrunātie dalībnieki atzīst, ka Aglonas svētku apmeklēšana ir tradīcija.

"Garīgu gandarījumu gūt šajā ceļā. (TV3: Tā jums ir tradīcija?) Jā, mēs ar ģimeni katru gadu braucam uz Krustaceļu. Tepat netālu no Dagdas puses, no Andrupenes pagasta," stāsta Krusta ceļa dalībniece Anna.

"Ir, protams, bijuši gadi, kad es neesmu šeit, bet šis laiks šeit ir kaut kas ārkārtīgi īpašs. Es katru gadu kaut ko ļoti, ļoti īpašu piedzīvoju. (TV3: Un ar kādām domām šovakar esat Krusta ceļā?) Vai par kaut ko īpaši piedomājat? Par to, ka es vēlos būt labāks cilvēks, draugs, meita," teic Agnese, Krusta ceļa dalībniece no Rīgas.

"Krusta ceļš ir viens no svarīgākajiem mūsu ģimenei katru gadu. (TV3: Un ko tas jums nozīmē?) Tā ir pateicība par iepriekšējo gadu, lūgšana par nākamo. Lūgšana par saviem. Protams, pašreizējā situācijā arī par visu pasauli. Lai miers būtu pasaulē, lai ģimenēs būtu miers, saticība," saka Evija, Krusta ceļa dalībniece no Rīgas.

"Lai mēs nedomājam sliktu viens par otru. Lai nedarām ļaunu viens otram. Tā būs visiem labāk dzīvot. Visiem būs laimīgāk," stāsta Arnis, Krusta ceļa dalībnieks no Rīgas.

"Es katru gadu esmu šeit. Tātad, par katru nākamo gadu sasmelties cerību, atbalstu, mierinājumu. Iegūt iekšēju mieru, jo vispār vajadzētu iekšēju mieru, mieru pasaulē. Par to arī lūdzamies," norāda Agnese, Krusta ceļa dalībniece no Salaspils.

Krusta ceļš, kas noritēja bez drošības apdraudējuma, noslēdzās ap pusnakti. Bet šodien pusdienas laikā cilvēku tūkstoši atkal pulcējās pie Aglonas bazilikas, lai piedalītos galvenajā Svētajā Misē.

Sastaptās svētceļnieces iespējamie drona draudi nebiedēja. "Man – nē. Man vēl nav bail. Es vispār neesmu tik ļoti ietekmējama, ja biedē," pauž Dzintra.

"Mūsu ģimenē ir tradīcija vairāk jau laikam kā 60 gadus. Kādus 60 – jau 80 gadus, kad pēc Dievmātes svētības ir nākuši mani senči. Diemžēl viņu vairāk nav, bet es esmu te un esmu pateicīga Dievmātei par to, ka ir tāda iespēja būt te," teic svētceļniece Marija.

Runājot par valsts aizsardzību, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs uzsver, ka drošības stiprināšanā svarīgs ir ne vien laicīgais aspekts, bet arī garīgā dimensija: "Šeit jāatceras Dāvida cīņa ar Goliātu. Dāvids bija jauns "zaļknābis", puika. Goliāts bija profesionālis, ilgus gadus karojis. Un Dāvids viņu pieveica. Dāvids gāja pret viņu Kunga vārdā, viņš gāja Dieva spēkā. Un mums tas Dieva spēks ir vajadzīgs, lai mēs Latviju nosargātu."

Tas sasaucās ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča teikto, ka Latvija jāsargā gan fiziski, gan garīgi. Pirmo reizi uzrunājot Aglonas svētku dalībniekus, Rinkēvičs uzsvēra katra cilvēka atbildību un saliedētas sabiedrības lielo nozīmi.

"Mums apdraudējuma un šaubu brīžos jāstiprina Latvijas drošība. Mums tas ir jādara kopā, jo tie esam mēs – viena zeme un viena tauta – viena Latvija! Lai mums visiem miera, prieka un vērtīgu atziņu piepildīts būtu šis īpašais laiks! Turēsimies kopā un sargāsim viens otru! Ticībā, cerībā un mīlestībā," uzsver Valsts prezidents.

Aglonas svētki izskanējuši. Un tāpat kā krusta ceļš, arī sestdien svētku kulminācijas diena aizvadīta mierīgi, bez starpgadījumiem.